Lasīt un atgremot

“..kas to lasa, lai uzmana!” (Mt. 24:15)

Tas ir: kurš grib mācīties Rakstus, tam tie jāsaprot. Mēs mēdzam runāt līdzīgi: uzmani, ko tu lasi! Jeb, ja tu lasi, tad lasi uzmanīgi! Jo tu lasi nevis cilvēka, bet Visaugstā Dieva vārdu. Viņš grib, lai mācekļi uzcītīgi ievērotu visu, ko Viņš saka.

Ir pareizi sacīts: valdnieku vēstules jālasa trīsreiz tādēļ, ka tajās runāts prātīgi un apdomīgi; un valdnieks nedrīkst tikt uzskatīts par ģeķi. Vēl jo vairāk tas attiecināms uz Dieva vēstulēm – Svētajiem Rakstiem. Tās mums pienāktos lasīt nevien trīs vai četras reizes, bet pat desmit, simt un tūkstošiem reižu. Dievs runā gudrus un apdomīgus vārdus, jā, Viņš ir pati mūžīgā gudrība.

Kas daudzkārt pārlasa Svētos Rakstus, tas kļūst gudrāks, labāks un izglītotāks. Kas to nedara, tas nevar neko iemācīties, bet kļūst vēl sliktāks; jo tikai veseli lopi atgremo. Mums šāda atgremošana nozīmē – uzņemt Dieva vārdu ar īstu nopietnību, ņemt to pie sirds, izturēties pret to ar mīlestību un labprātību, uzcītīgi pārdomāt šo Vārdu un cieši pie tā turēties. Tā rīkojas šķīsti ļaudis, tas ir, patiesi kristieši, kuru sirdis šķīstītas ar ticību Dieva vārdam; pārējie – tie, kuri pret Dieva Vārdu neizturas nopietni, ir un paliek nešķīsti lopi.

Bet Marija pārdomāja visus šos vārdus, paturēdama tos savā sirdī (Lk. 2:19).