“Labs sprediķis”

Kad Jēzus savu sprediķi (Lk.4:16-22) bija beidzis, visi Viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca par Viņa lūpām, kā rakstīts evaņģēlija tekstā.

Šeit ar citiem vārdiem ir pasacīts tas, ko mēs mēdzam teikt, kad esam apmierināti ar to, ko esam dzirdējuši: tas bija labs sprediķis. Vai — ja ir iemesls, lietojam pat vēl skaļākus vārdus: Kas par sprediķi! Jau sen neko tādu nebiju dzirdējis!

Tas, kas toreiz notika Nācaretes sinagogā, tik ļoti zīmīgā veidā līdzinās tam, ko mēs šad un tad r mēdzam piedzīvot mūsu draudzēs. Sprediķis bija izskanējis skaidri un nepārprotami. Un visi bija vienisprātis, ka tas bija labs sprediķis, laba runa. Bet kas tālāk? Tas arī viss… Pēc tam mēs dodamies mājās un — nekas vairāk…

Bet vai tas nav diezgan savādi? Šeit bija Jēzus un runāja par cietumniekiem, kas tiek atsvabināti, par akliem, kas atgūst redzi, par saistītajiem, kas tiek atraisīti. Un pēc tam nekas cits nenotiek, kā vien tas, ka visi uztiec labo sprediķi.

Izrādās, ka tur nav bijis neviena aklā, neviena, kas saistīts smagās važās, neviena grēcinieka, kam nepieciešama piedošana, un neviena, kuru mocītu ļaunā vara. Izrādās, ka šai draudzē ir bijuši tikai veselie, stiprie, apmierinātie, paēdušie un taisnie ļaudis — kuri bija dzirdējuši vienu labu sprediķi… Tāpēc arī nekas vairāk nebija noticis.

Kādā citā notikumā mēs lasām par to, ka Jēzus bija nostājies templī svētku pēdējā, lielajā dienā un sauca uz tautu: Ja kādam slāpst, lai tas nāk pie manis un dzer! (Jņ.7:37) Vai tur bija kāds, kurš bija izsalcis? Vai kāds nāca pie Jēzus, lai saņemtu dzīvo ūdeni?

Tā vismaz neizskatījās. Viņiem bija gana ar visām lielo svētku ceremonijām, viņi jutās pilnīgi apmierināti, raudzīdamies uz prieteriem, kas gāja procesijā uz Ziloas avotu, dziedādami: Jūs smelsiet ar prieku ūdeni no pestīšanas avotiem. (Jes.12:3)

Vai ar to nebija pietiekami? Kādēļ Jēzus ir tur vēl nostājies un sauc, vai tad ir nepieciešams iet pie Viņa? Vai kāds tur bija izslāpis? Nē, neviens.

Vai kāds bija garīgi nabags, vai kāds bija grēka važās un nevarēja no tām atbrīvoties? Nē, tur neviena tāda nebija. Jēzus piedāvājums nevienu neinteresēja. Tā ir mūsu lielākā nelaime — mums Jēzus nav nepieciešams.