Kristus persona un Viņa darbi
“Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī” (Lk.2:34). Tāda ir Kristus persona un Viņa darbi.
No vienas puses, tā ir vislielākā godība, iepriecinājums un glābšana, Dieva spēks un Dieva gudrība, bet, no otras puses, tā ir arī vislielākā piedauzība un ģeķība, jā, tas ir apgrēcības akmens, piedauzības klints, valgs un slazds, “tā ka daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti” (Jes.8:14-15).
Īpaši tas sakāms par Kunga Vakarēdienu. Šo Sakramentu es varu uzlūkot kā nebeidzamu baudījumu, kā lielāko Dieva gudrības un mīlestības brīnuma darbu, taču es varu pie tā arī piedauzīties kā pie vislielākās apgrēcības un muļķības. Es varu ēst un dzert Vakarēdienu uz augšāmcelšanos, uz neizteicamu prieku, laimi un svētību, bet varu baudīt arī to uz nāvi, ēst un dzert sev par pazušanu. Jau tas vien tematu dara ļoti nozīmīgu.
Otrkārt, ņemsim vērā ka kristietība ir ļoti daudzas dievbijīgas dvēseles, kas klusībā pie sevis kādā īpašā veidā ir samulsušas jautājumā par Svēto Vakarēdienu.
Vieni ir iestiguši maldu mācībā, savukārt citi ir apguvuši mācību pareizi, bet nespēj pareizi tai ticēt. Vieni atturas no Vakarēdiena šaubu dēļ par cienīgu baudīšanu, bet citi atturas sava vēsuma, pasaulīguma un vienaldzības dēļ. Nemaz nerunājot par lielo, nāve snaudošo pūli, kas savā neatgriezīgumā gadu no gada apmeklē Vakarēdienu tikai tradīcijas pēc.
Līdzīgās e-publikācijas