Kristieši ir svētīta tauta

“…neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību.” [1.Pēt.3:9]

Šis atkal ir plašāks paskaidrojums par mīlestību, par to, kā. mums jāizturas pret tiem, kuri mūs apgrūtina un vajā. Apustulis saka: dariet labu, kad citi dara jums ļaunu, svētījiet, kad jūs nolād un lamā. Tā ir liela lieta, ko spēj mīlestība. Ak, Kungs Kristu, cik reti gan ir sastopami tādi kristieši!

Bet kādēļ mums piederas atmaksāt ļaunu ar labu? Tādēļ Pēteris saka ka jūs esat aicināti svētīt, lai iemantotu svētību. Tas lai jūs mudina darīt labu. Raksti sauc mūs, kristiešus, par svētīto tautu jeb svētības tautu; Dievs Abrahāmam saka: “..tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas..” (1.Moz.22:18). Tā kā Dievs ir tik bagātīgi izlējis pār mums Savu svētību, lai atņemtu mums visu lāstu, ko esam nesuši līdzi, mantodami no saviem pirmajiem vecākiem, un ko arī Mozus ir pasludinājis visiem neticīgajiem, tā ka nu esam svētības pilni, tad mums arī jāizturas tā, lai par mums tiešām varētu sacīt: jā, tā ir svētīta tauta!

Tādēļ apustulis šai vietā grib sacīt: redziet, Dievs ir parādījis jums žēlastību un noņēmis jums lāstu. Viņš nepielīdzina jums zaimus, ar ko esat darījuši Viņam negodu, bet soda vietā ir sniedzis bagātīgu žēlastību un svētību, kaut arī esat bijuši tikai lāsta cienīgi, bez mitas zaimodami Dievu (jo tur, kur ir neticība, sirds nemitīgi nolād Dievu). Tad nu dariet arī jūs tā, kā Viņš jums ir darījis: nenolādiet un nezaimojiet, bet dariet labu. Runājiet labu arī tad, kad jums dara ļaunu, un pacietiet, ja jums dara netaisnību.