Ko dāvā Kristus izcīnītā brīvība?

“Nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? – Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (1.Kor.15:55-57)

Grēkā krišanas dēļ mēs visi esam nonākuši zem nežēlīgās grēka tirānijas un labprātīgi tai pakļaujamies. Mūsu grēkpilnās dabas vēlme ir kalpot grēkam. Katrs no mums kalpo noteiktiem grēkiem, kuriem ir pilnīga vara pār mums. Tāpat kā upurēšanai paredzētie dzīvnieki, mēs sekojam šiem grēkiem, lai kurp tie mūs vestu. Mūs var pārvaldīt – kā nu kuru – alkatība un skopums, dzeršana vai rijība, iekāre un seksuāla nešķīstība, iedomība un baudas meklējumi, dusmas un atriebība, greizsirdība un skaudība, liekulība un meli vai sevis mīlestība un lepnība. Cilvēki pēc savas dabas bez vilcināšanās pakļaujas šo ļauno tirānu pavēlēm. Bieži vien, gan apzināti, gan tīši, viņi upurē tiem sirds, ķermeņa, prāta un pat dvēseles mieru, kas nāk no Dieva žēlastības un kopā ar mūžīgo pestīšanu.

Visbiedējošākais visā šajā ir tas, ka tad, kad cilvēks nolemj atbrīvoties no šī vai cita grēka, kas viņam rada milzīgas ciešanas, viņš to pilnīgi nespēj izdarīt. Protams, viņš laiku pa laikam var atvairīt sava grēka uzliesmojumu, taču viņš nespēj atbrīvoties no vēlmes grēkot. Pēc savas dabas grēks atrodas cilvēku sirdīs kā stiprs, neieņemams cietoksnis. Šī cietokšņa garnizons, kas to aizstāv, ir tur iekšā mītošās ļaunās tieksmes, kuru spēku vairo pasaulīgi vilinājumi vai arī pasaulīgie draudi. Tas, ka cilvēkiem pēc savas dabas ir brīva griba izvēlēties labo un noraidīt ļauno, ir tukšs sapnis, no kura cilvēks pamostas pēc katra kārdinājuma.

Tomēr – kāds prieks! – nabaga, ieslodzītajai cilvēcei ir glābšana no tā visa! Dievs radīja līdzekli, lai atbrīvotu mūs no grēka varas. Šis līdzeklis ir Jēzus Kristus augšāmcelšanās no miroņiem. Tiklīdz cilvēks savā sirdī tic, ka šī augšāmcelšanās piedod viņam viņa grēka parādu, grēks tiek nomests no sava troņa sirdī, un tā vara tiek salauzta viņa dvēselē. Sirds vēlme un prieks, kas iepriekš bija vērsti uz grēku un pasauli, tagad tiek fokusēti uz Kristu un Viņa brīnišķīgo brīvību un žēlastību. Pats Kristus ienāk šāda cilvēka sirdī, nesot sev līdzi jaunu debesu uguni un dzīvību. Kopš tā brīža Viņš, Kristus, sēž šā cilvēka sirdī uz troņa, kas ir atbrīvots no grēka, un valda tur ar Sava Svētā Gara pamudinājumiem. Šādam cilvēkam vairs nav jāsaka, ka viņam jāatsakās no paklausības grēkam un jākalpo Kristum kā savam vienīgajam likumīgajam Kungam. Viņš jau ir sācis to darīt, mudināts no brīvprātīga impulsa, kas tagad mīt viņā. Pārliecība, ka viņš ir augšāmcelts kopā ar Kristu savai pestīšanai, mudina viņu staigāt ar Kristu jaunā dzīvē.

Ak, dārgā, saldā brīvība, ko Kristus no Sava kapa ir iznesis mums, nabaga cilvēkiem, kurus iepriekš grēks bija turējis gūstā un paverdzinājis! Šī Kristus izcīnītā brīvība mūs padara par kungiem pār grēku, nāvi, elli un, vēl svarīgāk, pār pašu sirdīm. Tā mūs padara par brīviem pilsoņiem, kuri, pat ja pakļaujas kādiem cilvēkiem, to dara tikai Dieva dēļ un tāpēc patiesībā nav pakļauti nevienam cilvēkam, bet tikai un vienīgi pašam Dievam. Kalpošana Viņam nav apkaunojoša verdzība, bet gan patiesa brīvība, gods un svētlaime.