Katedra un katedrāle

Viesojoties Blekbērnas (Blackburn with Darwen) katedrālē Lielbritānijā, pamanīju katedru jeb bīskapa krēslu.

Katedra ir tronis, kas parasti atrodas apsīdā aiz katedrāles galvenā altāra.

Starp citu, līdz šim nebiju pievērsis uzmanību tam, ka tieši no vārda “katedra” cēlies vārds “katedrāle”, jo šī krēsla atrašanās apzīmē baznīcu kā katedrāli.

Blekbērnas katedra tiešām ir iespaidīga, bet šobrīd ir noformēta kā muzeja eksponāts, kas vienīgi atgādina aizgājušo godību.

Šis tronis ir bīskapa autoritātes simbols kā skolotājam un ganam.

Atvasināts no latīņu un grieķu valodas vārdiem, kas nozīmē “sēdeklis” vai “krēsls”, simbolizē bīskapa mācību autoritāti, garīgo vadību un apustulisko pēctecību viņa diecēzē.

Līdz šim bieži biju dzirdējis terminu ex cathedra, bet neattiecināju to uz noteiktu vietu.

“Ex cathedra” ir latīņu frāze, kas nozīmē “no krēsla” un attiecas uz oficiālu, autoritatīvu un “nemaldīgu” Romas katoļu pāvesta paziņojumu ticības vai morāles jautājumos.

Acīmredzot, Romas pāvestam, pirms šāda paziņojuma, ir jāsēžas savā tronī.

Par Romas pāvesta nemaldību, starp citu, pāvests Jānis XXIII sacījis, ka viņš ir nemaldīgs tikai tad, ja runājā ex cathedra, bet viņš nekad nerunājot ex cathedra“. Šādi paziņojumi tiešām ir reti, un kopš 1870. gada ir izmantoti tikai divas reizes.

Šādai praksei gan nav pamatojuma Svētajos Rakstos, jo tā ir atvasināta no romiešu tradīcijām, kur katedra kalpoja kā autoritātes simbols, īpaši pārstāvot filozofu, skolotāju un maģistrātu mācību amatu.

Agrīnie kristieši pārņēma šo romiešu koncepciju, pārceļot to no publiskās sfēras uz baznīcu, lai attēlotu bīskapa skolotāja, gana un vadītāja lomu.

Pēc kristietības legalizācijas IV gadsimtā, kad tā tika veidota par Romas impērijas oficiālo idioloģiju (reliģiju), tika veikta kristietības unifikācija un oficiālā kristīgā baznīca pielāgoja arī romiešu baziliku struktūru — kas bija publiskas, taisnstūrveida ēkas ar apsīdu — savai pielūgsmei.