Kāds Dieva apsolījums sevišķi mūs iepriecina, ja mēs zinām, ka paši esam slikti lūdzēji vai arī neprotam lūgt?

Kad mēs neprotam izteikt savus lūgumus Dievam, tad mūs iepriecina tas, ka Dievs zina visu un ka pats Svētais Gars aizlūdz par mums.

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, ja tas ar dievišķiem vārdiem nāk palīgā svētajiem. [Rom.8:26-27]

Piezīme: Kristīgā mācība »