Tu redzi arhīvu par Par lūgšanu vispār
Es labprāt vēlētos, lai ļaudis atkal mācītos patiesi lūgt un nebūtu tik vienaldzīgi un auksti, kļūdami lūgšanā ik dienas jo neveiklāki, ko arī velns grib un visiem spēkiem cenšas panākt. Jo viņš taču jūt, kāds posts un zaudējums viņam rodas, kad kāds pareizi lūdz.
Bērns nekad nedrīkst būt nepaklausīgs tēvam un mātei; bet viņam vienmēr jādomā: “Tas ir paklausības darbs, un darbu, ko es daru, es nedaru ar citu nodomu, kā vien tādēļ, lai paklausītu Dievam un Viņa pavēlei; uz to es varu balstīties un pamatoties, un to es ievēroju un atzīstu par svarīgu ne sava goda, bet baušļa dēļ.”
Tā ir liela priekšrocība, salīdzinot ar visām citām lūgšanām, kuras mēs paši varētu izdomāt. Jo tad sirdsapziņa vienmēr šaubītos un sacītu: “Es gan esmu lūdzis, bet kas zina, kā Viņam tas patīk, vai esmu lūdzis pietiekami daudz un pareizi?”
Lūgt mums liek bauslī paustā Dieva griba. Otrajā bauslī ir teikts: “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nepareizi lietot.” Te tiek prasīts svēto vārdu slavēt, visās bēdās piesaukt jeb lūgt, jo “piesaukt” nav nekas cits kā “lūgt”.
Jo ar mums ir tā, ka neviens cilvēks nespēj pilnīgi izpildīt baušļus, kaut arī viņš ir sācis ticēt; velns kopā ar visu pasauli un mūsu pašu miesu pretojas tam ar visu spēku.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)