Kā tiks atalgota kalpošana grēkam

“Es runāju cilvēcīgi jūsu cilvēcīgās vājības dēļ, jo, tāpat kā jūs senāk savus locekļus bijāt nodevuši par vergiem netikumībai un netaisnībai, kalpodami netaisnībai, tā tagad nododiet savus locekļus par kalpiem taisnībai, lai kļūtu svēti. Jo, kamēr jūs bijāt grēka vergi, jūs neklausījāt taisnībai. Kādi bija jūsu toreizējās dzīves augļi? Tādi, par kuriem jums tagad jākaunas! Viņu gals ir nāve!” (Rom.6:19-21)

Nevar būt patiesāks un spilgtāks apraksts par verdzības grēkam patieso stāvokli kā tas, ko Svētais Pāvils, iedvesmojoties no Svētā Gara, šeit ir ieskicējis.

Kamēr cilvēks no sirds nav pievērsies Dievam, viņš turpina kalpot grēkam nevis piespiesti, bet brīvprātīgi. Grēka kalps ir vergs, kurš nevis ienīst grēku, savu saimnieku, bet tā vietā to mīl ar visu sirdi. Uz kalpošanu grēkam viņu vairāk virza viņa sirds un iekšējā izvēle, nevis ārēja piespiešana. Grēka kalpi nekalpo slinki un negribīgi, nē, viņi ir ļoti centīgi un nenogurstoši savā kalpošanā. Tas, kurš nododas grēkam, nes savā sirdī vēlmi to darīt dienu un nakti. Tāpēc, kad vien grēka kalps redz iespēju to darīt, viņš nedomājot izmanto šo iespēju.

Ir apbrīnojami, ka, neraugoties uz sarežģītajām un apkaunojošajām situācijām, kurās grēka kalpi nonāk, viņi turpina kalpot grēkam ar prieku un neizvairās ne no viena upura, kas viņiem jānes tā vārdā. Tas šķiet nesaprotami, tomēr tā tas ir. Grēks ir visļaunākais no tirāniem, un tas padara savus kalpus par nolādētākajiem vergiem. Un tomēr viņi tam labprāt kalpo! Baudkārs cilvēks upurē sava ķermeņa veselību, kā arī savas dvēseles mieru, lai ļautos grēkiem, un, lai iegūtu vienu baudas stundu, viņš ir ar mieru dzīvot dzīvi pilnu ciešanu. Arī dzērājs upurē savu veselību, lai gūtu savu baudu, bet tā bieži nāk uz viņa ģimenes laimes rēķina, ar sava labā vārda zaudēšanu un visdziļākā kauna un nicinājuma rašanos. Cilvēks, kas iekāro pasaulīgas lietas, ko viņš redz, kas pieder citiem, lai kalpotu grēkam, noliedz sev atveldzējumu un atpūtu un nomoka sevi dienu un nakti, dažreiz mirstot šajā procesā un atstājot saviem mantiniekiem savu rūpju augļus. Kā rāda šie piemēri, neviens nekalpo nežēlīgākam kungam un neviens nedzīvo nožēlojamākā verdzībā kā grēka kalps.

Ar kādu mērķi tad cilvēks kalpo grēkam? Vai pēdējā atlīdzība ir tik liela, ka tā atsver visas iegūtās nepatikšanas? Ak, nē taču! Visbriesmīgākais kalpošanā grēkam ir niecīgais atalgojums, ko cilvēks saņem par savu smago kalpošanu. Kāda tad ir grēka alga? Tā ir, kā saka Svētais Pāvils šodienas tekstā, mūžīgā nāve un sods ellē. Ak, cik apkaunojoša alga! Ak, cik rūgti augļi! Ak, cik briesmīgas beigas! Ja savas zemes dzīves laikā grēka kalpam ir jāziedo sava ķermeņa veselība, atpūta un atveldzējums, sirdsapziņas miers, savs labais vārds, īsi sakot, jāziedo viss, kam ir vērtība dzīvē, kas tad viņam galu galā paliek laikā, kad viņa dzīves beigas tuvojas? Vai grēks tad atlaidīs savu kalpu, neko nesamaksājot viņam? Nē, alga būs tikai aizvien lielākas mokas: uz savas nāves gultas grēcinieks tiks biedēts ar elles dvašu. Pēc tam grēks atgādinās grēciniekam, ka viņš ir ne tikai bezjēdzīgi pārkāpis Dieva mūžīgos likumus un Viņu sadusmojis, bet arī uzkrāvis uz sevi Dieva dusmas un lāstu.

Ja tai brīdī grēcinieks vēlas vērsties pie Dieva, grēks ar sajūsmu sauc: “Nu jau ir par vēlu!” un grēcinieks, stāvot mūžības vārtu priekšā, tiek ievilkts šaubu ellē. Tad, kad šis nomocītais cilvēks atbrīvojas no ķermeņa, kas pārklāts ar aukstiem nāves sviedriem, grēks viņu pavada pat līdz Dieva tronim, kur tas viņu apsūdz, atgādinot par katru ļauno lietu, ko cilvēks darījis vai pat par ko domājis dzīvē. Tajā laikā, protams, tas tiešām jau ir par vēlu. Ir pagājis žēlastības laiks, grēku nožēlošanas laiks un atgriešanās laiks. Visi grēka kalpa lūgumi, nopūtas un asaras izrādīsies veltīgas. Dievs, kurš ir taisnīgs, pasludinās mūžīgās nāves un soda spriedumu pār viņu. Tad grēks paņems savu bālo, trīcošo kalpu, aizvedīs viņu prom no Dieva klātbūtnes un iemetīs vistālākajā tumsā, kur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Galu galā viņš tiks iemests ugunīgajā jūrā, kur visu laiku kūpēs viņa moku dūmi.

Šī ir šausminoša, bet patiesā bilde, kuru apraksta svētais apustulis, lai parādītu, kā tiks atalgota kalpošana grēkam.