Kā cilvēks top izglābts

Jājautā: “Kāpēc visi cilvēki netop svētīgi un izglābti?” jebšu: “Kas vēl ir nepieciešams, lai iegūtu līdzdalību visā dievišķajā žēlastībā, ko Kristus ir sagādājis un kas uz mums ir Dieva sirdī?”

Šeit mums ir jābūt ļoti skaidriem un precīziem, lai mūs nevadītu nekas cits kā vienīgi Dieva vārds. Daudzi ņem talkā savu prātu un paši izgudro pestīšanas ceļu. Citi ņem talkā svešu cilvēku prātu un nekritiski pieņem svešas domas un vārdus, it kā pats Dievs no debesīm būtu sacījis to, ko māca šie cilvēki. Vai mēs savu mūžīgo likteni balstīsim uz tik nedroša pamata? Nē, labāk raudzīsim, ko pats Dievs, Kristus un Viņa apustuļi par to ir sacījuši.

Vispirms šo jautājumu Svētajos Rakstos paskaidro šādi vārdi par ticību: “ticībā”, “no ticības”, “tam, kas tic”, “tava ticība tevi ir izglābusi”, “ar sirds ticību var iegūt taisnību” utt. Tātad top skaidrs, ka cilvēks nekļūs taisns ar saviem darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum (Gal.2:16). “Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem” (Rom.3:28). “Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem..” (Rom.4:16), tādējādi pamats bija šāds: “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, ir Dieva dāvana” (Ef.2:8).

Šī ticība ir izskaidrota ar vārdiem: saņem Kristu, izsalkušais un izslāpušais, nāc pie Kristus. Jānis saka: “..cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem kas tic Viņa Vārdam.. ” (Jņ.1:12). Kristus saka: “Kas nāk pie Manis,” proti, kas ir izsalcis utt “to Es tiešām neatstumšu. ..tam ir mūžīgā dzīvība ” (Jņ.6:37, 47).

Beigu beigās no visas Kristus attieksmes pret grēciniekiem mēs redzam, kas ir ticība, ko nozīmē nākt pie Viņa un kāda ir Viņa žēlastības kārtība. Visi, kas pie Viņa nāca savu grēku dzīti un meklēja Viņa glābiņu, visi, kas noticēja labajai vēstij par Viņa žēlastību, Jāņa liecībai vai paša Kristus vārdiem par ticību un glābšanu Viņā, visi, kas nāca pie Viņa pēc grēku piedošanas un vēlējās kļūt par Viņa mācekļiem, tie visi saņēma Viņa iedrošinājumu: “Nemies drošu prātu.. Tava ticība tev palīdzējusi” (Mt.9:22).

Te mēs savām acīm varam redzēt, kā cilvēks top izglābts. Nekas nevar būt drošāks par Kristus paša vārdiem un piemēru. Tā mēs redzam, Viņš pats attiecas pret grēciniekiem, un dzirdam Viņa vārdus, ar kuriem viņi tikuši apžēloti.