Jēzus nav tevi atstājis

Debesbraukšanā Jēzus “tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu acīm” (Ap.d.1:9). Daudzi jautā: “Uz kurieni Jēzus aizgāja?” un “Kur Viņš ir tagad?” Skaistā glezna varētu jūs maldināt, ka Jēzus ir devies kaut kur tālu projām no saviem sekotājiem.

Tomēr tas nav tiesa. Pāvils raksta: “Uzkāpis – ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka Viņš arī nokāpis šīs pasaules zemajās vietās?” Tālāk apustulis paskaidro: “Tas, kas nokāpis, ir tas pats [Jēzus], kas pēc tam uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu” (Ef.4:9-10).

JĒZUS IR KLĀTESOŠS VISĀS VIETĀS

Pāvila mācība ir skaidra. Jēzus joprojām ir kopā ar mums. Jautājums ir kādā ziņā vai kādā veidā Viņš ir klātesošs? Uzticoties saprātam un loģikai, Žans Kalvins, Reformācijas vadītājs pirms 500 gadiem, ir sacījis:

“Viņa [Kristus] cilvēciskā daba .. atrodas debesīs, nevis virs zemes”.

Kalvins un viņa sekotāji “sadala” Jēzu. Viņi uzskatīja, ka, pat ja Jēzus dievišķā daba “visu piepilda” (Ef.4:10) un ir klātesoša visās vietās, Viņa cilvēciskā daba (arī Viņa ķermenis) ir tālu projām kādā vietā, ko sauc par “debesīm”, un paliks tur līdz laiku beigām. No tā izriet, ka debesbraukšanas notikumā Jēzus cilvēciskā daba atdalījās no dievišķās. Tāpēc arī Kalvins apgalvo, ka Svētajā Vakarēdienā Jēzus klātbūtne ir garīga, bet ne miesīga. Šī herēze ir pretrunā ar skaidro Jēzus mācību, kad iestādot Svēto Vakarēdienu Viņš teica: “Tā ir mana miesa” (Mt.26:26).

CITĀDA MĀCĪBA

Mārtiņš Luters skaidro, ka pat tad, ja tas ir pretrunā ar mūsu loģiku un saprātu, Viņa miesiskā klātbūtne Svētajā Vakarēdienā ir tieši tāda, kā Jēzus mums to ir solījis, sacīdams: “Tā ir Mana miesa!” (Mt.26:26).

Kalvina doma izklausās loģiska un saprātīga daudziem kristiešiem. Būtībā gandrīz visi protestanti (izņamot luterāņus) tam tic! Tāpat arī aplams ir Kalvina un viņa sekotāju apgalvojums, ka Jēzus ir uzkāpis debesīs visu piepildīt vienīgi saskaņā ar savu dievišķo dabu, jo, kā jau Dievs, vēl pirms savas dzimšanas Jēzus jau bija piepildījis visumu ar savu dievišķo dabu. Tādejādi, ja Viņš, kā saka Pāvils, visu piepilda savā debesbraukšanā, Viņš to dara saskaņā ar abām, gan dievišķo, gan cilvēcisko dabu.

Lai pilnīgāk izprastu briesmas, ko slēpj Kalvina maldu mācība, iedomāsimies šādu salīdzinājumu. Savienojoties ūdeņradim un skābeklim rodas ūdens. Ja ūdeņradi, vai arī skābekli, izdalītu ārā, ūdens vairs nebūtu. Vienīgi ūdeņradis un skābeklis kopā veido ūdeni.

Tāpat arī Jēzus var būt tikai Dievs un cilvēks – vienlaikus Dieva Dēls (Mt.3:17) un Marijas bērns (Lk.2:7). Dievišķā un cilvēciskā daba kopā Viņu padara par Jēzu. Tāpēc, kad Viņš mums apsola savu miesīgu klātbūtni Svētajā Vakarēdienā, tas nozīmē, ka Viņš mums sniedz savas cilvēciskās miesas ciešanu un nāves augļus – grēku piedošanu.

Mēģinot saprast kādas lietas, arī ja runa ir par Dievu, nav nepareizi lietot prātu. Mārtiņš Luters Mazajā katehismā norāda, ka arī saprāts ir Dieva dāvana. Bet kad saprāts nonāk pretrunā ar Rakstiem, ir jāseko Rakstiem. Arī tad ja skaista glezna, tāda kā šī, šķiet vēstām ko citu, ir jāseko vienkāršajai Dieva vārda mācībai.

Tāpēc jautājumā par to, kur Jēzus ir tagad, vienkārši turieties pie Viņa vārda. Neuztraucieties par tādiem jautājumiem kā: “Kā Jēzus miesīgi var būt klāt Svētajā Vakarēdienā?” Dievs, kurš ir klātesošs Svētajā Vakarēdienā, ir tas pats Dievs, kurš radīja debesis un zemi! Tas ir tas pats Kristus, kurš ir “uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu” (Ef.4:10). Protams, Viņš spēj arī brīnumainā veidā būt maizē un vīnā! Tā vietā lai ļautu saprātam un loģikai sēt jūsos šaubas, priecājieties par šo brīnumu, ka Svētajā Vakarēdienā dievišķais un cilvēciskais Jēzus ir klātesošs – pie jums, priekš jums un jūsos, pats sniegdams jums grēku piedošanu. Tas var šķist neiespējami, taču “Dievam visas lietas iespējamas” (Mt.19:26).