Jēzus Kristus ir gluži kā brīnišķīgs dārgakmens

“Tad nu jums, kas ticat, dārgs ieguvums, bet neticīgiem tas akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir tapis par stūra akmeni un ir akmens, pār kuru krīt, un klints, pie kuras piedauzās.” [1.Pēt.2:7]

Pēteris saka: šis labais, dārgais akmens dažiem tiešām ir dārgs un godājams; turpretī daudziem citiem tas ir nevis dārgs, bet piedauzīgs, — akmens, pie kura piedauzās un pār kuru krīt.

Kā tas notiek? Raksti par to runā divos dažādos veidos. Proti, daži ir tādi, kuri tic, bet daudz ir tādu, kuri netic. Tiem, kuri tic, šis akmens ir dārgs un vērtīgs; mana sirds priecājas par Kristu, jo es uz Viņu ceru un paļaujos. Tādēļ apustulis saka: “Tad nu jums, kas ticat, dārgs ieguvums..” — tas ir, jums Kristus ir dārgs. Jo, kaut arī Viņš pats par sevi ir dārgs un labs, tomēr tas man vēl neko nepalīdz. Viņam ir jābūt dārgam mums, lai Viņš mums sniegtu daudz nenovērtējamu dārgumu — gluži kā brīnišķīgs dārgakmens, kas savus tikumus nepatur sev, bet atdod visu savu spēku, sniedzot visu, kas tajā vērtīgs.

Te nu Dievs saka Savu spriedumu: tie, kuri nāk bez saviem darbiem, nonāk pie taisnības — tikai ar ticību.