Dzīvais akmens

Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs. [1.Pēt.2:4]

Te apustulis no jauna ķeras pie Rakstiem un min pravieti Jesaju: “Tādēļ klausaities tā Kunga vārdu, zobotājies un pļāpātāji, jūs, kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē. Jo jūs taču sacījāt: “Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgumu ar elli; kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, tās mūs neskars: meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsega,”- tādēļ saka Dievs tas Kungs: “Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots” utt. [Jes.28:14-16].

To minējis arī sv.Pāvils, “Redzi, Es lieku Ciānā piedauzības akmeni, klinti, pār kuru jāklūp; bet, kas uz Viņu paļausies, nepaliks kaunā!” [Rom.9:33], un tas arī ir galvenais teiciens Rakstos, jo Kristus ir dārgais pamata akmens, kuru ir ielicis Dievs, un uz kuru mums jātiek celtiem.

Tā arī dzīvais akmens, Kristus, tur visu celtni. Tāpēc “celt” nozīmē to, ka mēs visu mūsu uzticību un paļāvību savijam kopā un liekam uz Viņu.

Tālāk viņš piemin pravieša Dāvida teicienu: “Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni. Tas ir tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs”. [Ps.118:22-23] To min arī Kristus, Mt.21:42., tāpat arī Pēteris, kur viņš saka: “Šis akmens, ko jūs, nama cēlēji, esat atmetuši”. [Ap.d.4:11] Jūs esat namdari viņš saka, jo jūs mācījāt tautu, nodarbojāties ar lielu sludināšanu, devāt daudzus baušļus, bet radījāt tikai savu darbu svētuļus un liekuļus.

Tāpēc šeit Pēteris saka: Tas ir stūrakmens, kurš ir cilvēku atmests, uz kura jums ir jātop celtiem caur ticību. Tas nu ir neparasti mūsu acīs (kā saka pravietis), šķiet mums dīvaini, un, ja to nemāca Gars, to nevar saprast. Tāpēc viņš saka, ka Dieva acu priekšā akmens ir izredzēts un tas ir izmeklēts, dārgs akmens, tas ir vērtīgs, ka tas noņem nāvi, samaksā par grēkiem un izglābj no elles, turklāt dod debesu valstību.