Izglītība un Dieva vārds

Kristiešiem, tāpat kā ikvienam citam, ir iemesli vēlēties un veicināt elementāro skolas priekšmetu zināšanu apguvi savas valsts pilsoņu vidū. Tomēr kristiešiem ir vēl kāds iemesls neatlaidīgi veicināt literatūras apgūšanu un apmācību.

Vārds “literatūra” ir radies no latīņu vārda littera. Šīs saknes vārdi runā par kristīgās ticības pamata sastāvdaļām – par to, kā Dievs ir atklājies mums savā vārdā.

Tāpēc pie kristieša pamatzināšanām pieder laba Svēto Rakstu pārzināšana un apzināšanās, ko tie mums – kristīgās baznīcas locekļiem – nozīmē. Protams, ir iespējams būt kristietim, neprotot lasīt, bet tādā gadījumā cilvēka uzskati un pieredze būs ierobežotāki, un to pašu var teikt arī par spēju kalpot.

Kristiešiem visi ar lasīšanu, rakstīšanu, izglītību un visdažādākajām zināšanām saistītie jautājumi iegūst papildu atbalstu pašā Dieva Vārdā. Pirmkārt, nevar būt nekādas lasītprasmes bez burtiem un vārdiem. Nevar gaidīt sapratni, nezinot jēdzienus, definīcijas, vārdkopas, teikumus un, līdz ar to, gramatiku. Šīs lietas ir nepieciešamas, neatkarīgi no tā, vai mēs sarunājamies vienkāršiem vārdiem vai vissarežģītākajā zinātniskajā terminoloģijā. Mūsu valodas pamatā ir skaņas un vārdi. Nevienas zināšanas – smadzenēs vai grāmatās ierakstītās – nevar ne skaļi, ne klusu paust bez vārdiem.

Kristietības pamatavotā Bībelē ir vārdi: “Iesākumā bija Vārds.” “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, .. pilnu žēlastības un patiesības” (Jņ.1:1, 14). Šī saikne starp Dievu, radīšanu, cilvēka pestīšanu un cilvēces sadraudzību ir vienreizīgā kristietības iezīme. Kristiešiem tā dod arī vienreizīgu saikni starp pašiem vārdiem, lasītprasmi un visām pozitīvajām zināšanām, no vienas puses, un kristīgo ticību un kristīgi ētisku dzīvi, no otras puses.

Līdz ar to nav iespējams aizstāvēt zināšanu trūkumu baznīcā un kristiešu vidū. Turpretim nepieciešams skaidri atšķirt zināšanas, kas negatīvi ietekmē vai pat iznīcina kristīgo ticību, no tādām zināšanām, kas izglīto kristīgajā ticībā un morālē.

Attiecībā uz zināšanām un izglītību kristīgajai baznīcai jāpieliek divkāršas pūles – jāatvieglo un jāatbalsta abas un, otrkārt, jāsniedz pēc iespējas daudziem pasaulē iespēju uztvert un saprast Dieva vārdu – Svētos Rakstus.