III adventes svētdienā

Kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?” Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: “Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas.” Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: “Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba. Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis. Šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. [Mt.11:2-10]

Lai gan pašreiz cilvēki ir vairāk nodarbināti ar domām – kurš glābs bankas un pat veselas valstis no bankrota draudiem – tomēr joprojām cilvēku apziņā dzīva ir vajadzība pēc tāda glābēja, kurš atpestīs mūs no nāves un visām citām nelaimēm. Šāda glābēja gaidīšana joprojām nodarbina cilvēku prātus. Pretēji Kristīgās baznīcas apliecībai, ka šis gaidītais glābējs, Mesija jeb Kristus ir Jēzus, jūdi, musulmaņi un hinduisti domā, ka Jēzus nebūt nav bijis pēdējais un vienīgais patiesais Kristus. Tādēļ jūdi vēl joprojām gaida savu mesiju, musulmaņi ir pārliecināti, ka pēdējais un lielākais pravietis bijis Muhameds, bet dažādu austrumu reliģiju piekritēji gaida savu dievību iemiesojumus, kurus tie sauc par avatāriem. Pie tā visa klāt mums jāpieskaita arī dažādas jaunas reliģijas, kuras vai nu gaida savu kristu, vai arī apgalvo, ka viņš jau ir atnācis un atrodas viņu vidū.

Dažādām jaunajām reliģijām kopīga ir doma, ka pats cilvēks ir dievišķs, viņš pats ir sava visuma radītājs, dzīves veidotājs jeb citiem vārdiem sakot dievs pats sev. Tādēļ arī daudzi cilvēki saka – es ticu tikai sev. Tas nozīmē – es pats esmu Dievs. Tāpat kā vecas čūskas meli Ievai Paradīzes dārzā (1.Moz.3:5), šī doma tagad atrod vietu dažādās rokasgrāmatās, reliģiskos traktātos, populārajā psiholoģijā un diemžēl iezogas arī baznīcās. Cilvēki tiek kārdināti domāt, ka baznīca ir atkarīga no viņiem pašiem, un tādēļ tiem jāievieš tajā jaunas idejas, jauni uzskati.

Šo iemeslu dēļ visā mūsdienu populārajā un reliģiskajā domāšanā valda mulsinoša daudzveidība, tomēr dažas tēmas ir kopīgas. Par spīti dažādām atšķirībām visi kā viens tic dīvainajai dogmai, ka cilvēks pats ir dievs, ka objektīva pasaule ir ilūzija un vienas visiem kopīgas patiesības nav. Savā ziņā varam vērot arī dažādu senu pagānisku kultu atdzimšanu un tomēr tas, kas notiek mūsdienās, ir kaut kas vairāk, nekā tikai senā pagānisma atdzimšana.

Aiz horoskopu, ekstrasensu, gara vadīšanas, dziednieku un pareģu plejādes slēpjas vecmodīgā pareģošana, maģija un vienkārši ļauna gara apsēstība. Līdz ar kristietības norietu pakāpeniski atgriežas primitīvās dabas reliģijas ar tām raksturīgo māņticību un barbarismu. Tās, protams, ir pielāgojušās mūsdienu cilvēka iztēlei. Feministes, protestējot pret “patriarhālām” reliģijām, tādām kā kristietība, mēģina atjaunot dievietes pielūgšanu. Apkārtējās vides aizsargātāji uzsver to, ka visu planētu veido viena savstarpēji atkarīga ekosistēma. Tas ir tā, it kā mēs visi būtu šūnas kādā lielākā organismā, dzīvā būtnē. Taču to visu jau sen pagāni pielūdza kā Zemesmāti vai dievieti Geju. Der atcerēties, ka šo pagānisko ticējumu senās un jaunās formas parasti nav saistītas ar morāliem ierobežojumiem, pieļaujot gan seksuālu visatļautību, gan narkotiku lietošanu, gan citas netiklas un morāli degradējošas izdarības. Līdzīgi kā senajos dievības kultos arī mūsdienās tiek dievišķots sievietes skaistums, piekopts homoseksuālisms, un mākslīgajiem abortiem ir tieša līdzība ar jaundzimušo upurēšanu senajā Maloha kultā. Tā nu apgaismības laiks cilvēci solītās jaunās, skaistās dzīves vietā, ir vien novedis pie tumšākas, barbariskākas ētiskās apziņas.

Jaunā reliģiskā doma, kas dzimst mūsdienu pasaulē, ir dažādu reliģisku uzskatu un priekšstatu sajaukums. Raksturīga tās iezīme ir austrumu reliģisko ideju pārņemšana un sajaukšana ar kristīgās ticības elementiem. Iespējams, ka paši cilvēki, kas to dara, patiesi tic, ka šādi viņi uzlabo kristīgo ticību un pat uzskata sevi par kristiešiem. Daudzi no viņiem ieņem arī garīgus amatus dažādās baznīcās. Tādēļ iespējas tikt pieviltiem arvien pieaug.

Patiesie Dieva bērni, Bībelei uzticīgie kristieši mūsdienās atrodas tādā pašā stāvoklī, kā senie israēlieši un agrīnā baznīca, proti, viņiem jāturas pie savas ticības naidīgu un pagānisku līdzcilvēku vidū. Viņiem nākas satapties arī ar tiem pašiem kārdinājumiem, kā Dieva ļaudīm senajos laikos. Savulaik Israēla tauta pat tik dziļi iestiga reliģiskā sajaukumā, ka vienīgā patiesā Dieva templī uzcēla altārus pagānu dieviem. Agrīnajā baznīcā daudzi kļuva par ķeceriem, cenšoties apvienot kristīgo ticību ar grieķu filozofiju vai austrumu mistēriju kultiem. Garīgais spiediens sekot apkārtējo pagānu uzskatiem un paradumiem arvien ir bijis liels. Baznīcas bieži ir padevušās kārdinājumiem un ieviesušas apkārtējo reliģiju elementus savā dievkalpošanā un teoloģijā. Tomēr Dieva vārds visos laikos ir skaidrs un noteikts: „Tad sargies, ka tu netiec savaldzināts sākt viņiem pakaļdarīt, kad tie tiks izdeldēti tavā priekšā, un ka tad tu nevaicā pēc viņu dieviem, sacīdams: kā šīs tautas ir kalpojušas saviem dieviem, tāpat arī es darīšu. Nedari Tam Kungam, savam Dievam, tā, jo viss, kas ir Tam Kungam negantība un ko Viņš ienīst, to tie ir saviem dieviem darījuši, jo tie gan savus dēlus, gan savas meitas ugunī sadedzinājuši saviem dieviem. Visu, ko es jums pavēlu, jums būs turēt un darīt; neko tev nebūs pie tā pielikt un nekā no tā atņemt.” (5.Moz.12:30-31; 13:1). Tad nu šajos bīstamajos laikos, kad dzirdam, ka parādās dažādi jauni kristi, vai cilvēkiem tiek piedāvātas jaunas glābšanas idejas, vienalga vai tās ir reliģiskas zinātniskas vai filozofiskas – esiet modri un neļaujiet sevi pievilt! Neskaidrību brīžos vienmēr sekojiet Jāņa Kristītāja priekšzīmei un ejiet ar saviem jautājumiem tieši pie paša Jēzus, tas ir, meklējiet Viņa atbildes Rakstos, lūdziet palīdzību mācītājam vai pieredzējušiem kristiešiem un nekļūstiet bezrūpīgi, pārgalvīgi vai pārgudri. Āmen.