Garīgi izsalkušo ēdiens

Tad Jēzus ņēma maizes un, teicis pateicības vārdus, izdalīja tās tiem, kas bija apsēdušies; tāpat arī no zivīm, cik tiem gribējās. [Jņ.6:11]

Notikums par ļaužu pūļa, kurā bija 5000 vīru vien, ir aprakstīts visos četros evaņģēlijos. Apustulis Jānis bez īpašas vajadzības nedublē sinoptiskos evaņģēlijus t.i. Mateja, Marka un Lūkas, kas ir ļoti līdzīgi savos vēstījumos. Jānis šo stāsta teoloģiska mērķa vadīts, jo tūlīt pēc tam sekos Jēzus runa: “Es esmu Dzīvības maize.”

Jēzus pārbaudot mācekļu ticību rīkojas pretēji tam, kā līdz šim. Ja līdz šim Jēzus noraidīja dabiskos risinājumus, kad tas cilvēku prāt bija iespējams, tad tagad Viņš pieņem dabisku risinājumu, kaut arī cilvēku prāt tas ir neiespējams.

Situācija šķiet ir bezcerīga. Ir 200 sudraba gabali, kas būtu vismaz 10 minimālās algas t.i. kādi 3280 eiro [2250 lati], bet tuksnesī nav veikala. Un ir arī 5 maizes, kas nepietiktu pat 500 baložiem autoostā.

Taču šo ironisko un bezcerīgo akcentu Jēzus izmanto veicot brīnumu. Turklāt Jēzus izvēlas nevis 3280 eiro [2250 latus], bet 5 maizes. Viņš izvēlas neiespējamāko risinājumu.

Bet atcerēsimies, ka Jēzus galvenais mērķis nav barot cilvēkus un remdēt viņu miesīgo izsalkumu, bet gan glābt mūs no grēka, nāves un velna varas. Jēzus ļaudis sagatavo teoloģiskai runai par Dzīvības maizi [Jņ.6]. Dzīvības maize pilnībā remdēs garīgo izsalkumu. Garīgi nepaēduši cilvēki maldās un meklē. Tie piepilda savu kuņģi ar pusfabrikātiem, ar neveselīgu ēdienu, ko reklamē, un iespējams arī ar garšīgu ēdienu, kurš tomēr neremdē izsalkumu. Jēzus Kristus ir patiesais garīgais ēdiens, kas remdē izsalkumu pilnībā.

Tādēļ pēc ļaužu paēdināšanas Jēzus bēg no sajūsminātā pūļa, kuriem kuņģis ir piepildīts. Bet viņi atkal izsalks, jo šīs pildījums nav mūžīgs. Jēzus bēg uz Golgātu, kur mirstot sauc – Viss piepildīts! Tikai tur mēs saņemam pilnīgas dāvanas, ko arī Dievs mums dāvā dievkalpojumā – visu grēku piedošanu, sirdsapziņas mieru ar Dievu, kad saņemam grēku piedošanu pēc grēksūdzes, Evaņģēlija vēstī un Svētajā Vakarēdienā.

Šīs ir patiesās dāvanas, kas baro mūsu dvēseli un dāvā mūžīgu dzīvību, jo Kristus uzmodinātie vairs nemirst ne mūžam, jo Jēzus saka: “Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” [Jņ.14:1-3]