Dzīvinošais Evaņģēlijs

Te mēs redzam slimu grēcinieku, kas labprāt pieņem Ārstu, — savažotu cietumnieku, kas labprāt pieņem glābšanu, nabaga ubagu, kas priecājas par uzaicinājumu uz kāzām, jā, pazudušu un nolādētu grēcinieku, kas labprāt uzklausa vēsti par brīvo žēlastību.

Šāds cilvēks to saņem kā jauku un iepriecinošu vēsti, kas pasludina pestīšanu Jēzū Kristū un cildina Viņa taisnību, kas atklājusies ārpus Bauslības un ko sagādājis Viņš, kas “bezdievīgo taisno” (Rom.4:5). Tāds cilvēks priecājas dzirdēt šo balsi, kas sauc: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” (Mt.11:28) “..no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana” (Ef. 2:8).

Kad šāda jauka un pacilājoša vēsts nāk pie nelaimīgiem, nabadzīgiem, slimiem un savažotiem cilvēkiem, kas tādi ir gan viņu grēku, gan viņu grēknožēlas dēļ, tad viņi sāk saprast, kāda ir Evaņģēlija būtība un ko Evaņģēlijs sola, proti, ka viss, ko viņi tik neauglīgi un izmisīgi bija meklējuši paši pie sevis, ar savas dzīves uzlabošanu, ar nožēlu, lūgšanu un cīnīšanos, to visu viņiem Kristus jau ir izcīnījis un sagādājis, bez jebkādiem nopelniem un cienīguma dāvinājis, jā, nodrošinājis ar mūžīgu testamentu.

Viņi sāk saprast šo vēsti, ka to, “ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēl, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā”, ka viņiem ir sagatavota mūžīga taisnība bez viņu pašu un bez Bauslības palīdzības un ka šī taisnība jau ir ilgi tos gaidījusi, lai viņi tikai nāk un saņem. Šī saprašana neatstāj cilvēkus bez augļiem, un tai ir nenovērtējama ietekme uz viņu sirdi, iededzot viņos patiesu, dzīvu un glābjošu ticību. Tad nāk pārsteigums un izbrīns, prieks un cerība, pārliecība un līksmība, ko sniedz šis dzīvinošais Evaņģēlijs, kas izriet no tās pašas ticības.