Dzīvā Dieva pārbagātā žēlastība glābj no Dieva dusmām

“Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!” (Ebr.10:31)

Ja jūs pazīstat Dieva mīlestību Kristū, jūs “droši varat ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ”. Vissvētākā vieta ir tur, kur ir Dievs.

Vecās Derības laikā augstajam priesterim vienam bija atļauts ieiet Vissvētākajā vietā, un arī tad tikai pēc tam, kad viņš vispirms bija upurējis par saviem grēkiem.

Vissvētākā bija tā tempļa daļa, kuras sienas bija izklātas ar tīru zeltu un bija kuba formā, tas ir, platums, dziļums un augstums bija viena izmēra (1.Ķēn.6:21). Tas attēloja Svēto Trīsvienību un Viņa godību. Tajā pašā laikā tā bija metafora par Debesīm, kurp var doties visa ķēnišķā priesterība, t.i., visi Kristum ticīgie, par kuriem Kristus ir upurējis Sevi par viņu grēkiem.

Ticīgie ir cieši pārliecināti, ka Jēzus izlieto asiņu dēļ ieies Vissvētākajā vietā. Tā viņi izvairās nonākt Dieva dusmības rokās. Mēs zinām, ka Jēzu Dievs sodīja un pameta pie krusta Golgātā mūsu vietā.

Tā nu ticīgajiem tagad ir brīva pieeja Debesīm, un mēs netiksim tiesāti, bet mēs esam iegājuši no nāves dzīvībā, kā teikts Bībelē (Jņ.5:24). Kristus mūsu labā piedzīvoja to, kas teikts mūsu tekstā: “Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā.”

Tagad mūsu labais Gans un Pestītājs saka: “Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.” (Jņ.10:29) Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē to, ka mēs nenonāksim Dieva rokās, lai Viņš mūs sodītu. Tas nozīmē, ka esam droši aizsargāti Viņa rokā.

Starp neticīgo un ticīgo ir milzīga atšķirība. Neticīgajam nav aizsardzības no Dieva dusmām, ticīgajam kā viņa drošības garants ir Kristus.

Svētais Gars jau Svētajā Kristībā mūs ir šķīstījis no visiem grēkiem. Tajā Dievs ir noslēdzis ar mums stingru žēlastības derību. Viņš neatkāpjas no Sava vārda, jo nevar Sevi noliegt.

Ik brīdi mēs varam būt pārliecināti par savu grēku piedošanu ar pārliecību, ko sniedz Evaņģēlija vārds, Svētās Kristība un Svētā Vakarēdiena sakraments.

Dieva vārds ir drošs. Dieva žēlastības derība ir pastāvīga un nemainīga. Svētais Vakarēdiens katru reizi – un tāpēc to saņemam tik bieži – stiprina ticību un nodrošina mūsu ieiešanu Debesīs, sakot: “par jums dota”, “par jums izlietas”.

Diemžēl ir tādi, kas, lai gan ir saņēmuši Svēto Kristību un dzirdējuši Evaņģēliju, tomēr nerūpējas par Dieva žēlastību Kristū.

Viņus mēs nevaram mierināt. Viņi nav Tēva drošās rokās. Mums viņiem jāsaka: “Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā.”

Taču Dieva žēlastība stāv pāri visam. Dievs vēlas, lai katrs cilvēks tiktu izglābts. Kamēr vēl pasaules gals nav pienācis, tikmēr vēl ir laiks veikt misionāru darbu, cenšoties likt cilvēkiem noticēt, ka viņiem, ar saviem grēkiem, nav jāpiedzīvo, cik briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās.

Bībele saka: “Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2.Kor.5:14–15) Mēs nedrīkstam dzīvot tikai sev pašiem un glabāt Evaņģēliju tikai kā savu dārgumu, aizmirstot tos, kas Evaņģēliju vēl nepazīst.

Mums ir jāmodina guļošie, lai arī tie steigtos pretīm savam, mūsu visu, Līgavainim Kristum. Guļošie cilvēki paši nevar pamodināt ne sevi, ne citus guļošus cilvēkus; tas jādara tiem, kas jau ir nomodā.

Laikam ejot mēs aizvien vairāk dzirdam par kariem un asinsizliešanām, un tas nozīmē, ka pieaug vajadzība sludināt: “Ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.” (Lk.13:5)

Bet ak kāda svētlaime un prieks ir tam, kurš ar Svētā Gara spēku nāk pie grēku nožēlas un pamet savu agrāko neticīgo ceļu!

Ak, kāds prieks par to ir debesu eņģeļiem! Tāpēc nebūsim neticīgi, bet būsim ticīgi.

Sludināsim pasaulei: “Dievs .. tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.” (Ap.d.17:30) Āmen.