Dievs met mūs ugunī ik dienu šķistīdams

“..lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.” [1.Pet.1:7]

Krusts un dažādas grūtības kalpo tam, lai atšķirtu viltus ticību no īstas. Dievs mūs šādi pārbauda, lai mūsu ticība tiktu pierādīta un kļūtu redzama pasaules priekšā, lai arī citi ļaudis tiktu mudināti ticēt un mūsu ticība tiktu slavēta un godāta. Jo, kā mēs teicam un slavējam Dievu, tā arī mēs tiksim slavēti un godāti.

Visi Raksti salīdzina pārbaudījumus ar uguni. Tā arī Pēteris šajā vietā salīdzina ticības pārbaudījumus ciešanās ar zelta pārbaudīšanu ugunī. Uguns zeltam neko nevar atņemt, un zelts ugunī nesamazinās, taču tas kļūst tīrs un šķīsts, atbrīvojoties no visiem piemaisījumiem. Tā Dievs liek visiem kristiešiem nest krustu, lai ar tā palīdzību viņi tiktu šķīstīti, lai viņu ticība būtu un paliktu tīra.

Mums tiešām ik dienu ir vajadzīga šāda šķīstīšana un krusts, kuru pastāvīgi nesam mūsu vecā Ādama dēļ.

Tādēļ Dievs met mūs ugunī, tas ir, ciešanās, kaunā un nelaimēs, lai mēs arvien vairāk tiktu šķīstīti — kamēr vien šeit dzīvojam.

Tad arī sekos brīnišķīgs gods, slava un cildinājums tai dienā, kad Kristus atklāsies mūsu skatieniem.