Sākums un gals ir mūžībā

Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? [Rom.8:29-31]

Pāvils mūsu acu priekšā apraksta neticamu ainu. Iedomāsimies loku, kura sākums un gals ir mūžībā. No vietas, kurā mēs šobrīd esam, loks ietiecas Dieva domās tālajā senatnē, kad zemes pamati vēl nebija likti. No mums uz otru pusi loks sniedzas tālu nākotnē svētajā un pilnīgajā Debesu valstībā, mājās pie Dieva.

Viss sākas un beidzas pie Dieva, un es stāvu vidū kā kristietis, kas tic Jēzum. Loks sniedzas gan pagātnē, gan nākotnē, un viss ir pamatots Dieva mūžīgajā nodomā.

Pats Kungs izrauga, aicina, taisno un apskaidro.

Šis nozīmīgais teksts liek man apklust un just bijību. Tas liek man kļūt mazam un nenozīmīgam šīs neaptveramās patiesības priekšā. Es, niecīgais cilvēks, kas tik lielā mērā esmu aizņemts pats ar sevi un savu ticību, šajos vārdos spēju ieraudzīt, ka visas lietas ir pilnībā atkarīgas no Dieva.

Reiz es savu dzīvi veltīju Jēzum un paudu vēlēšanos sekot Viņam. Laiku pa laikam šis lēmums ir nodarbinājis manas domas. Dažkārt uzmācās šaubas, vai mana vēlēšanās nāca no visas sirds, un tad es piedzīvoju identitātes krīzi. – Kas gan es esmu? Jā, pats sevī es esmu grēcīgs un pazudis.

Taču Bībele man atklāja, ka izšķirošais un noteicošais allaž ir bijis Dieva lēmums un Viņa izvēle. Savukārt mana lēmuma, manas atgriešanās un manas ticības pamats allaž ir bijis pamatots Dieva mūžīgajā nodomā.

Vai tu to apjaut? – Tas Kungs ir izvēlējies mani, mani, kas esmu tik gauss Viņam sekot! Apzināties savu izredzētību – tā patiesi ir brīnumaina un droša sajūta.

Kas mums kaitēs, ja Dievs būs ar mums?