Debesis ir atvērtas!

Izlasījis Vēstuli romiešiem, īpaši 1:16-17, Mārtiņš Luters teica: “Šķita, ka debesu vārti ir atvērušies manā priekšā!”

Luters raksta:

Es ļoti vēlējos izprast Pāvila vēstuli romiešiem un tā man nesagādāja nekādas grūtības, izņemot vienu jēdzienu – “Dieva taisnība”,- jo es biju iedomājies, ka ar to tiek apzīmēts taisnais Dievs, kas taisni tiesā netaisnos. Kaut ari es biju nevainojams mūks, Dieva priekšā es jutos kā grēcinieks ar netīru sirdsapziņu un nebiju pārliecināts, ka Viņam būs gana ar maniem nopelniem. Tādēļ es patiesībā nemīlēju taisno un dusmīgo Dievu, bet gan drīzāk ienīdu un kurnēju pret Viņu. Tomēr es paliku uzticīgs sev mīļajam Pāvilam un dedzīgi vēlējos uzzināta, ko viņš ar šiem vārdiem bija domājis.

Es lauzīju galvu dienām un naktīm, līdz beidzot ieraudzīju saikni starp Dieva taisnību un apgalvojumu, ka “taisnais dzīvos no savas ticības”. Tanī brīdi man kļuva skaidrs, ka Dieva taisnība ir tas taisnīgums, ar kura palīdzību Dievs žēlastībā taisno mūs ticībā. Es jutos kā atdzimis un nokļuvis paradīze. Svētie Raksti ieguva pavisam jaunu nozīmi un, ja “Dieva taisnība” agrāk manī izraisīja vienīgi rūgtumu, tad tagad tā kļuva neizsakāmi salda. Šī Pāvila vēstules nodaļa atvēra man debesu vārtus..