Bībeles diženā vēsts

Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts. [2.Kor.5:14-15]

Jēzus ir mūsu Vietnieks un Aizstāvis. Tāda ir Bībeles diženā vēsts par Jēzu. Viņš kļuva par mūsu Vietnieku pie krusta staba Golgātā, iedams par mums nāvē. Tomēr arī vēl šodien Jēzus ir mūsu Vietnieks – mūsu Aizstāvis pie Dieva debesīs [1.Jņ.2:1].

Šodien lasītajos Rakstu vārdos apustulis mums rāda Jēzus priekšzīmi. Viņš ir gājis nāvē par mums visiem, tādēļ ticīgajiem vairs nav jādzīvo sev pašiem, bet Tam Kungam, kas par mums miris un augšāmcēlies.

Taču mūsos ir iedzimta tieksme rūpēties tikai un vienīgi par sevi. – Vispirms rūpēšos par sevi un savām vajadzībām, un tikai tad domāšu, ko varu darīt citu labā. Tā spriež mūsu grēcīgā sirds.

Bet kristietim Dieva vārds neļauj tā spriest. Allaž paturēsim prātā, ka Jēzus ir miris par mums visiem, dāvājot mums dzīvību. Kristietim Jēzus arvien ir pirmais un vissvarīgākais. Salīdzinājumā ar Viņu viss savējais ir nesvarīgs.

Dzīve Kristū nozīmē kalpot tiem, kas mums uzticēti un par kuriem esam atbildīgi. Ko esam darījuši mazākajam no Jēzus draugiem, to esam darījuši Viņam [Mt.25:40].

Dieva vārds māca, ka Jēzus nerūpējās par Sevi [Rom.15:3]. Tādēļ mums, kristiešiem, arī nav tik daudz jādomā par sevi. Domāsim par Kungu Jēzu, dzīvosim Viņam par godu un sludināsim Viņa vārdu. Mums ir piešķirta ne-izteicama privilēģija kalpot Kristus valstībai un Viņa draugiem. Tieši tāpēc Jēzus mūs ir glābis.

Mums ir liels un godības pilns aicinājums!