Tu redzi Hermanis Zasse arhīvu
Veids, kādā Justins savā aprakstā par Vakarēdiena izcelsmi uzsver, ka Jēzus pie Vakarēdiena iestādīšanas deva maizi un vīnu vienīgi mācekļiem – kam citam gan Viņš tos būtu varējis dot? – norāda, ka “vienīgi viņiem” ir būtisks princips Viņa Vakarēdiena izpratnē.
Svētie Raksti vienkārši māca, ka baznīcas vienība ir altāra vienība. “Svētības kauss, kuru mēs svētījām, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?” (1.Kor.10:16)
Kopš apustuļu laikiem altāra un kanceles sadraudzība praktizēšana ir tikusi uzskatīta par to, kas būtībā veido baznīcu sadraudzību. Altārsadraudzība ir baznīcu sadraudzība (1.Kor.10:16 un turpmāk) un otrādi.
Tradīcija ir kā balons saitē, kas vairāk vai mazāk piesaistīts apustuliskajai liecībai. Bet, izskaidrojot Rakstus un tradīciju kā līdztiesīgus atklāsmes avotus, saite tiek pārgriezta un balons lido tur, kur vējš to nes – neviens nezin, uz kurieni.
Pats vārds “sadraudzība” neatspoguļo dziļo un unikālo Jaunās Derības vārda κοινωνία nozīmi.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)