Augstākais augstais priesteris

No Jaunās Derības mēs zinām, ka kaut kas pilnīgi jauns nācis caur augsto priesteri Jēzu Kristu. Viņš iepriecina un pārsteidz visus tos, kuri ir atzinuši un pieņēmuši Viņu. Tādēļ Viņš ir nesis to upuri, kas attiecas uz visiem cilvēkiem visos laikos (Ebr.7:23-28).

Taču šī upurēšana nav nodalāma no Viņa personas. Citi augstie priesteri parasti upurēja kaut ko citu, bet Viņš vienīgais upurēja pats sevi. Viņa upuris, Viņa miesa un asinis, patiesi spēj salīdzināt cilvēkus ar Dievu un dzēst visus pasaules grēkus. Tā kā šī upurēšana ir pilnīga un noslēgta, tad nav nepieciešams to atkārtot.

Kad Kristus cieta, tas notika visas cilvēces vainas dēļ Dieva priekšā. Viņš, kā visu cilvēku pārstāvis, izcieta to, ko mums visiem vajadzēja ciest par saviem pārkāpumiem un grēkiem. Viņš tika ievainots un satriekts mūsu grēku un pārkāpumu dēļ (Jes.53:5). Tādēļ dievišķā pameta Viņu, nedodot Viņam mierinājumu. Viņš bija tumsas apņemts. Viņš bija pamests viens ceļā, kurā pienācās būt grēcīgajai jo tā bija pametusi Dievu. Pie krusta Jēzus kliedza: “Mans Dievs, mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis?” (Mt.27:46; Ps.22:1). Patiesi, tā bija atstāts, Dieva pamests, jo Dieva dusmas klājās pār Viņu, kad Viņš nesa visu pasaules grēku smagumu.

Jēzus Kristus tiek dēvēts arī par salīdzinātāju. Šai salīdzināšanai ir divas daļas. Izdarītajam ļaunumam ir jātiek izpirktam. Tas iekļauj sevī parāda nomaksu. Kad maksājums pieņemts, ir notikusi pilnīga salīdzināšanās. Tas viss bija daudzveidīgi apsolīts un aprakstīts Vecajā Derībā. Viens no spilgtākajiem ir salīdzināšanās dienas apraksts, kurš atrodams Trešās Mozus grāmatas 16.nodaļā. Bet šī diena savā visaugstākajā un skaidrākajā izpausmē pienāca, kad mira Jēzus Kristus, augstākais augstais priesteris (Ebr.9:11-12). “Un, redzi, tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja un klintis šķēlās” .(Mt.27:51). Tā bija patiesa salīdzināšanās diena, “Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi” (2.Kor.5:19).

Dažkārt Jēzu dēvē par izpircēju, par tādu, kurš. izpērk cietumniekus, lai atbrīvotu tos. Te ir uzsvērta izpirkšanas maksa. Raksti skaidri pasaka, kāda ir šī cena. Tā nav vērtslietas, sudrabs vai zelts. Tas notiek “ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā jēra, dārgajām asinīm” (1.Pēt.1:18-19). To mēs apliecinām Mazajā Katehismā:

“Es ticu, ka Jēzus Kristus [..], kas mani, pazudinātu un pazudušu cilvēku, atpestījis un atpircis no visiem grēkiem, no nāves un no velna varas, ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm un ar savām nepelnītajām ciešanām un miršanu.”