Ar skatu debesīs

“Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” [Ap.d.1:11]

Mūsu Kungs Jēzus Kristus bija nācis šai pasaulē no Savas godības debesīs. Viņš bija nācis, lai atjaunotu, kas bija izpostīts, cilvēkam krītot grēkā. Šo atjaunošanas darbu Viņš paveica, ciezdams par visu cilvēku grēkiem un augšāmceldamies no mirušajiem. Kad Jēzus pēc Savas augšāmcelšanās vēl bija kopā ar mācekļiem, Viņš apsolīja tiem Savu Svēto Garu. Tad Viņš tika uzņemts debesīs.

Vienā ziņā mēs varam vēl aizvien “stāvēt, skatīdamies debesīs”. Kāpēc? Vispirms jau tāpēc, ka mūsu Kungs un Pestītājs “sēž pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas”. No Sava debesu troņa Viņš valda pār Savu svēto baznīcu. No turienes Viņš aizlūdz par visiem tiem, kas tic Viņam un Viņa vārdā “cīnās labo cīņu”. Visās savās grūtībās un neveiksmēs mēs varam vērsties pie Viņa pēc palīdzības, spēka un uzvaras. Tāpēc par visiem kristiešiem var teikt, ka tie “stāv, skatīdamies debesīs”.

Bet tam ir vēl kāds cēlonis, un tas ir šīs dienas otrais apsolījums: tas pats Jēzus, kas ir uzkāpis debesīs, “tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam”. Debesbraukšanas diena tāpēc ir saistīta arī ar laiku beigām un Kristus atkalatnākšanu pastarajā tiesā. Kā Viņš aizgāja godībā, tā Viņš atkal atnāks godībā. Tāpēc visi īsti kristieši paliek nomodā un lūgšanās, lai būtu gatavi sastapt savu Kungu un Pestītāju.

Kungs Jēzu, palīdzi mums dzīvot, patiesi gaidot Tavu atkalatnākšanu. Kad Tu atkal atnāksi godībā tiesāt visus cilvēkus, ļauj mums būt gataviem ar prieku sveikt Tevi un būt ar Tevi mūžīgi. Āmen.