Neviens nedzīvo no tā, ka tam daudz mantas

“Ko tad līdz kokā izgrieztais elka tēls, ko veidojis izgriezējs, vai arī izlietā neīstā dieva tēls, uz ko gan paļaujas tā darinātājs, kaut arī apzinādamies, ka viņš izveidojis tikai mēmu elku. Bēdas tam, kas kokam saka: uzmosties! – un mēmam akmeniem: piecelies! Ko gan var mācīt tāds elks? Redzi, tas ir gan pārklāts ar zeltu un sudrabu, un tomēr tajā nav nekāda dzīva gara. Bet Tas Kungs ir Savā svētajā namā. Lai visa pasaule klusē Viņa vaiga priekšā!” [Hab.2:18-20]

Ko tad līdz ārējā reliģiozitāte ar visiem svētulīgā liekulībā darītiem pareiziem darbeļiem, ja tai iztrūkst paša pamata? Bēdas tam, kas seko reliģijas tradīcijām un dara spožus ticības darbus, tik pašas ticības tam trūkst!

Redzi, ticība ir Dieva dāvana un par pestījošo ticību mēs saucam tādu ticību, kas ir droša paļaušanās uz Jēzus apsolījumu.

Maldīgi par ticību runā tie, kas paļaujas uz pašu ticību, jeb pašpārliecību, kas pati par sevi taču nevienu nedz glābj ne arī spēj to izdarīt, jo kur grēcīgais cilvēks rīkojas dabiski tiecoties pēc tā ko viņa sirds kāro, tur viņš dabiski (kā neprātīgs kustonis) iet bojā.

Maldīgi par atpirkšanu no grēkiem runā tie, kas pestīšanu saprot tādā veidā ka vecais grēks taptu pilnībā izdzēsts, un viss turpmākais būs vienīgi svētdzīve.

Mēs zinām, ka grēks ir vispārēja cilvēka samaitāšana, kas paliek cilvēkā līdz pat kapa malai.

Otrs, tik pat bezdievīgs ietekums, kā ignorēt grēku ir censties ar savām tieksmēm sadzīvot. Velns, pasaule un miesas prāts mums māca, ka to spēsim; ka varam darīt, ko gribam, ignorēt Dievu, grēkot tik tālāk, jo …tu tak nemirsi, bet būsi pats sev dieva vietā. Bet tas ir pārgalvīgs mēģinājums atmest Dieva bausli, kas cilvēka ļaunumu zemes virsū ierobežo.

Jā, Kristīgā Baznīca māca atteikt ļaunajam un caur Baznīcas sakramentiem saņemt grēku piedošanu un stiprinājumu pastāvēt līdz Kristus atkal atnākšanai, bet šīs lietas ir garīgi saņemamas. Nekādas reliģiozās ceremonijas vai svētdarīgās māžošanās, lai ar cik dievbijas tās reizēm izskatās, nespēj pat laicīgo mironi no kapa uzcelt.

Kā šinī pasaulē neviens nedzīvo no tā, ka tam daudz mantas, tā pat debesīs neviens neieies dēļ sava svētuma, bet vienīgi ticībā uz Evaņģēliju un pateicoties Jēzus nopelnam.