Kā lūdz Kristus tāpat ir jālūdz arī mums

“Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis.” [Jņ.17:4]

Kungs Kristus, dzīvodams uz zemes, apskaidroja Tēvu tā, ka slavēja un cildināja Viņa godu un slavu. To redzam visās Evaņģēlija vietās. Kristus vienmēr sludina un daudzina to, ka Viņš ir Tēva sūtīts, tā ka visi Viņa vārdi un darbi ir piedēvējami Tēvam.

Itin kā Kristus gribētu vēlreiz atkārtot iepriekš sacīto: lai Es celtu gaismā Tavu godību, godu un slavu, Man pašam vēl jānonāk tumsībā un kaunā. Jo, tā kā Kungs Kristus ir pildīja Tēva gribu, sludināja un darīja brīnumu darbus, dzīvodams tādu dzīvi, kāda ir Dievam tīkama, pasaule kļuva Viņam naidīga un nespēja Viņu paciest. Tā Kristum Dieva dēļ nācās tikt apspiestam un nomāktam, nonāvētam apkaunojošā. nāvē. Tā Viņš pabeidza darbu, ko Tēvs Viņam bija uzdevis paveikt.

Kā lūdz Kristus, mūsu Galva, tāpat ir jālūdz arī mums, proti, lai Viņš apskaidro Sevi mūsos. Jo, kā Viņam ir klājies, dzīvojot uz zemes, tāpat klāsies arī mums. Tā kā mēs apskaidrojam Viņu, slavēdami Viņa godu ar mūsu mācību un dzīvi, mums arī nāksies ļaut, lai mūs apkauno, nolād un nonāvē, tā ka mūsu dēļ arī Viņa svētais Vārds un Viņa teiktie vārdi tiks vajāti un zaimoti. Taču, lai Viņš paliktu godā un uzturētu Savu vārdu pret visiem zaimotājiem, Vīnam ir mums jāpalīdz un jāpagriež šis rats uz pretējo pusi, parādot, ka pasaule ir netaisna, pelnījusi palikt zem lāsta un kaunā, turpretī mums ir lemts nākt visaugstākajā godā un godībā.