Likumu apiešana

Kristietis, kas mācījies Bībeli, zina, ka likuma apiešana un sacelšanās pret to, ir pret Dieva gribu un Viņa vārdu.

“Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu. Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ.” [Rom.13:2-5]

Protams, Bībele paredz zināmus apstākļus, kad “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” [Ap.d.5:29] Bet apustuļu laikos pat verdzība nebija tāds apstāklis.

Apustuļi varēja nepaklausīt laicīgai varai gadījumos, kad viņiem liedz sludināt Dieva vārdu. Arī vecmātes Ēģiptē, kas nenogalināja ebreju jaundzimušos, rīkojās līdzīgi. [2.Moz.1:15-21]

Mūsdienās daudzās valstīs, ateistu dzīves filozofijas iespaidā, ir veiktas izmaiņas likumdošanā, kā rezultātā netiek sargāta jaunieņemta dzīvība. Tam gan trauksmainā jaunatne nepievērš uzmanību.

Ja mēs salīdzinātu tās nepilnības sabiedrībā, ko mūsdienās jaunatne vēlas apkarot, ar apustuļu laikiem, piemēram, verdzību, mēs skaidri redzam, ka šodienas apstākļi nav tādi ārkārtas apstākļi, kad tiešām būtu pieļaujama likumu apiešana.