Pret reliģiju ar reliģiozajiem

“Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, iekāms tas Šīlo [tas miers] nāks. Viņam tautas klausīs.” [1.Moz.49:10]

Tautas pulcējas ap ķēniņiem un šīs pasaules varenajiem. Tiem, kam ir vara un tiem, kam uzdevums nodibināt kārtību uz zemes ir jāatrod vienojošais, ar ko saturēt kopā tautu. Pats labākais varas uzturēšanas atribūts, kas darbojas pie cilvēkam ir reliģija.

Un tiešām, vai nav vienalga ar kādiem līdzekļiem tiek panākts miers un ārēja vienprātība? Un reliģija ir taču tik universāls līdzeklis, kas vairāk vai mazāk veiksmīgi izmantots visās tautās un visos laikos! Un kristietība (ja tā tiek salīdzināta ar citām reliģijām) ne ar ko neatšķiras no citiem kulta tipa masu organizēšanas līdzekļiem.

Vai tā nav Dieva zaimošana? Vai tā nav atklāta ņirgāšanās par Dieva Dēlu? Patiesi, patiesi, es jums saku, ka Svētā Gara zaimošana ir kas tāds, kas nevar tikt piedots ne šinī laikā ne mūžībā.

Vai tās nav to smējēju balsis, kas paceļas līdz debesīm, sakot: “Sarausim viņu važas un metīsim prom viņu saistekļus!” [Ps 2:3]. Vai tie nebija aklie farizeji un mācītāji, kas Rakstus vislabāk pazīdami, tomēr nespēja ne atpazīt nedz pieņemt Kristu viņa vārdos un darbos. Vai reliģiozie fanāti nav nokāvuši ne mazums taisno, domādami ar to Dievam kalpojuši?

Vai nav tā, ka sabiedrība labprātāk izvēlas sekot kādam tautas varonim, kas daudz maz pārliecinoši prot pasniegt savu darbības plānu un aizbāzt mutes pretiniekiem, nekā tādam, kas nabags, necils un oponē vienīgi pie patiesības, taisnīguma un morāles principiem. Vai nav tā, ka par labu tiek atzīts tikai tas, kas darbojas efektīvi, bez liekas kavēšanās un atbilstoši pieprasījumam? Un gan kāds tur brīnums, ka kristietība var piedāvāt labāko līdzekli no labākajiem …Dievu – visa – RADĪTĀJU!!!

Vai Dievs nav teicis, ka Viņš savu slavu nedos citiem? Lai arī ļaunie gari gribētu izmantot Jēzus vārdu paši savu mērķu un iegribu piepildīšanai, bez īstas bijības un sajēgas, tomēr jebkurš veids, kādā Kristus tiek sludināts pasaulē ir Dievam par godu. Kristus patiesi ir klātesošs Baznīcas iestādītajos sakramentos vai nu tos pārvalda bijībā vai zaimodami. Redzi, visa atšķirība ir tik tur, ka ar pateicību to saņem ticīgie, sev par sodu to dabūn vieglprāši, un garām tas aiziet mūžīgās dzīvības apsolījumu ignorētājiem.

Dievs Tas Kungs, apsola, ka Baznīca pastāvēs līdz laiku beigām, kad Kristus Jēzus nāks uz tiesu un taps redzams visā savā godībā. Bet to gaidot, palieci vien uzticami savā amatā, klausi savam valdniekam un reliģiskajiem vadoņiem. Bet jūs, ķēniņi un priesteri, apdomājiet šo un pārmāciet tautu, paši kalpodami Tam Kungam iekš bailēm un prieka trīsām, (jo mūsu patvērums ir iekš Viņa).