Krustā sistais

Kādā dziesmā mēs lūdzam Svēto Garu:

“Ak, Svētais Gars jel palīdzi redzēt, ka Jēzus par mani lej asinis un mirst, ka visi mani grēki ir Viņam uzlikti, un Viņa asinīs mans parāds ir dzēsts, ka varu mūžam brīvs nu būt, un ar Viņu dzīvot mūžīgi.”

Pēc savas dabas mēs nevēlamies šādu krustā sistu Pestītāju – cietēju. Kad Jēzus iesāka saviem mācekļiem sludināt, ka Viņam jāmirst pie krusta un trešajā dienā jāuzceļas no mirušajiem, Pēteris tika aizskarts. Viņš veda Jēzu savrup un iesāka Viņu brīdināt. Pēteris brīdināja Jēzu!!! [Mt.16:22]

Bez šaubām Pētera rīcība mūs šokē. Bet pasaules neticīgie joprojām saka līdz ar viņu: “Ne vienkāršo vārdu par krustu un žēlastību, ne šādu Jēzu.”

Cik gan nepatīkams Pēterim bija turpmākais! Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.” [Mt.16:23]

Vīrs, kurš noraida krustā sisto Kristu nav derīgs Jēzus apustuļu rindās. Nedz toreiz, nedz tagad.

Tiesa, Pēteris bija pazemīgs vīrs, kam Jēzus atbilde nebija vienaldzīga. Viņš ņēma to vērā. No viņa tomēr sanāca apustulis, kurš vēlāk liecināja: “Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm.” [1.Pēt.1:18-19] Tieši tā mums jāsludina arī šodien.

Jēzus nomira par mūsu grēkiem. Bez Viņa ciešanām mums būtu vienīgi mūžīgā pazudināšana, mokas un sāpes.

Jēzus ciešanas nebija tikai vienkāršas cilvēciskas sāpes, bet gan pakļaušana Dieva dusmām. Viņš taču sauca: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?.” [Mk.15:34] Ar miesu un dvēseli Viņš piedzīvoja, ko tas nozīmē. Un Viņam tika pielīdzināti mūsu grēki. Viņš tos nesa. Par mums un mūsu vietā. Viņa ciešanas mums palīdzēja. Tās izpirka mūs no mūsu grēkiem. Nu mūsu parāds bija pilnīgi nomaksāts. Reizi par visām reizēm, un mūžīgi.

Jēzus to apstiprināja augšāmceļoties no mirušajiem kā uzvarētājs. Dieva mīlestība manifestējās Krustāsistajā. Bet ņem vērā – nekur citur! Vienīgi glābjoties pie Kristus, mūsu patvērum, mūs izglābs no dusmām.

Mūsu izpirkuma maksa bija augsta – Dieva Dēla asinis. Bet tagad mēs baudām svētlaimi. Tad nu līksmosim par to!

Arī tu, mans draugs, tici to, pat ja tev liekas, ka grēku piedošana uz tevi neattiecas. Atmet reiz visas atrunas. Vien stipri pieķeries Dieva žēlastībai, un turies pie tās kā slīkstošais pie glābšanas riņķa. Tas ir domāts tev.

“Kristus Jēzus, Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem.” [1.Tim.2:5-6]