Svētais Gars atklāj un pārliecina mūs par Kristus taisnību

Tā kā vārdi par Svētā Gara “tiesāšanu” nozīmē pārliecināšanu un skaidrošanu, tad šo vārdu nozīme ir šāda: Svētais Gars ar Savu tiesāšanu un pārliecināšanu dos pasaulei jaunu saprašanu attiecībā uz “taisnību”.

Un, tā kā mūsu Kungs (Jņ.16:8) lieto vārdu ἐλέγξει (nenoteiksmē, ἐλέγχω) — tiesāt jeb pārliecināt ar saistošu argumentu, tad tas jāsaprot tā, ka pasaules prāts Viņa taisnībai pretojas un prātam tas šķiet kaut kas pilnīgi jauns un nedzirdēts, ko cilvēks tikai ar lielām pūlēm spēj saprast un noticēt.

Tas nozīmē, ka Svētais Gars mācis pasaulei par taisnību kaut ko pavisam jaunu: “Taisnību — jo Es aizeimu pie Teva.” Līdz ar to taisnībai ir pavisam jauna jēga, kāda tā nekad nav bijusi ierastajā valodas lietojumā. Parasti taisnība nozīmē to, ka ikviens izpilda savus pienākumus saskaņā ar likumu un neviens nepaliek neko parādā; bet Dieva priekšā taisnība nozīmē to, ka mēs izpildām baušļus, negrēkojot ne pret vienu bausli, un visās lietās dodam Dievam to, kas Dievam pienākas. Tāda saskaņā ar mūsu prātu ir Bauslības pieprasītā taisnība.

Taču tagad Svētais Gars nāks un atklās, ka pasaules taisnība būs tā, ka Kristus ir aizgājis pie Tēva. Vai tas nav kas jauns un pilnīgi nedzirdēts, uz ko norāda vārds ἐλέγχω — pārliecināt un izskaidrot? Daudzi ir vēlējušies saprast vārdu “tiesāt” tā parastajā nozīmē: Svētais Gars tiesās cilvēku pēc viņa taisnības, jo Kristus ar Savām asinīm ir devies pie Tēva, lai sagādātu cilvēkiem dievišķu taisnību.

Tā Pāvils tiesā jūdus Vēstulē romiešiem 10. nodaļā: “Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic” (Rom.10:2-4). Šeit Pāvils runā, tiesādams viņu tiekšanos pēc savas taisnības, m un saka: tie nav pakļāvušies Dieva taisnībai. Nav šaubu, ka Svētais Gars veic arī šādu spriešanu un tiesāšanu. Arī tā var skaidrot Kristus vārdus: “Taisnību — jo Es aizeimu pie Tēva.”

Taču ievērosim, ka mūsu taisnības tiesāšana vienmēr sākas ar to, ka Svētais Gars atklāj un pārliecina mūs par Kristus taisnību, kuru Viņš atklāj Evaņģēlijā un kurā izcel Savu paklausību, Savas ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos kas ir vienīgā Dieva priekšā derīgā taisnība. Savukārt visa cilvēciskā taisnība tajā pašā laikā tiek atstāta kaunā. Un ne tikai tas — jo, kas Dieva priekšā vēlas pastāvēt ar savu taisnību un glābt pats sevi, tas kļūst par Dieva goda laupītāju, celdams savu paštaisnību augstāk par godu, ko Dieva Jērs ir dārgi pelnījis ar Savu upuri.

Vārdus “tiesāt” vai “pārliecināt” palīdzēs saprast tas, ka Svētais Gars mācīs pasaulei šo jauno un nedzirdēto noslēpumu: ka mūsu taisnība ir tā, ka Kristus cauri nāvei ir devies pie Tēva, paveikdams to, kas mums bija jāpaveic, un kļūdams par mūsu taisnību.

Tā ir visas Bībeles galvenā un svarīgākā mācība.