Kur nav stipras kaušanās, Tur nav uzvarēšanas [448]

Mīļi draugi, jums būs dzīties Pēc tās svētas dzīvības,
Jums ar grēkiem nebūs pīties, Aizliegt miesas kārības;
Bet uz augšu dodaties Un uz debes’ dzenaties,
Cīnaities, ka pēc ši laika Pastāviet priekš Dieva vaiga.

Lai nu labi tas izdodās, Tad uz to neskataities,
Kam tas miesas prāts padodās, Bet uz to vien dzenaities,
Ko Dievs Kungs jums nolicis Un par mērķi pacēlis,
Lai nu miesai tas patiktu, Vaj lai viņai tas apniktu.

Tapēc ari mums būs atzīt, Ka tie grēki mūs apstāj,
Ka tas miesas-prāts mums piemīt, Ka mūs vājiba apklāj.
Bet Dievs tas vis-spēcigais, Dievs tas visu žēligais,
Mums to spēku dod, ka varam Preti stāvēt ļaunam garam.

Svēts, kas ticībā še kaujās, Svēts, kas kaušanā pastāv,
Svēts tas, kas no grēkiem raujās, Svēts, kas nebēdā par nāv’!
Uzņem Kristus krusta-nast’, – Tur to mieru var atrast;
Kas grib debesi iemantot, Tam būs nāvei sevi nodot.

Kam negribās droši kauties, Kas pakūtri cīnijās,
Kas tai miesai grib paļauties, Tam ta cerib’ atstājās.
Kur nav stipras kaušanās, Tur nav uzvarēšanas;
Bet kas uzvar, sev par loni Dabūs tur to debes-kroni.

Ar pasauli trakot, dieties Kristitiem vis nepiekrīt,
Ar tiem ļauniem tērēt, smieties Padar’ grūtu dvēselit’.
Ak, pie Kristus draudzibas Tas nemaz nepieklājās!
Tāds, kas miesā drošs grib palikt, Debesīs tāds nevar ietikt.

Dievabījašanas tiesu Mums būs šeit apliecināt;
Dievs to dvēseli un miesu Ellē var pazudināt.
Viņš var dot apņemšanos, Viņš ar pabeigšanu dos;
Tad nu steigsimies pie viņa, Viņš būs žēligs savā ziņā.

Un vēl vairak mums būs nokaut Savus grēku-locekļus,
Kad tas vecais Ādams aizraut Grib uz plato ceļu mūs.
Metam kāj’ un roku nost, Kad tie mums grib darīt post’;
To lai sirdī vien mēs liekam, Ka caur šauriem vārtiem tiekam.

Es no grēkiem drebēt gribu, Es uz Jezu skatišos,
Tiekams savu žēlastibu, Savu palīgu man dos;
Ak mans Jezus, nabagu Nenotiesa grēc’nieku,
Bet dod savu svēto Garu, Ka caur viņu svēts tapts varu!

Amen! tam būs notikt tiešam, Dievs pats to apstiprinās!
Kad mēs Jezus vārdā ciešam, Tad uzvāram kaušanās.
Dieviņ, mūs paskubini, Ka mēs esam modrigi
Un iekš lūgšanas paliekam, Kamēr debesīs mēs tiekam.