Dievs kļūst cilvēks
Dievs kļūst cilvēks, patiess cilvēks. Kamēr mēs piepūlāmies, izaugt pāri mūsu cilvēka esamībai, atstāt cilvēku aiz mums, tikmēr Dievs kļūst cilvēks un mums jāatzīst, ka Dievs vēlas, ka arī mēs cilvēki esam patiesi cilvēki.
Mēs izšķiram starp dievbijīgo un bezdievīgo, cildeniem un zemiskiem, bet Dievs tai pašā laikā bez izņēmuma mīl patieso cilvēku.
Dievs nostājās patiesā cilvēka un patiesās pasaules pusē pret visiem tās apsūdzētājiem. Bet ar to nav vēl pateikts, ka Dievs pieņem cilvēkus. Šis teikums balstās uz neizmērojami dziļāku, savā nozīmē neizdibināmu faktu, proti, ka Dievs Jēzu Kristus piedzimšanā ir cilvēci pieņēmis miesā. Dievs atceļ jebkuru pārmetumu par neīstumu, šaubām un nedrošību, kas vērsts pret Viņa mīlestību pret cilvēkiem, un to dara pats ieejot cilvēku dzīvē kā cilvēks, miesā uzņemot uz sevis un nesot cilvēku dabu, būtību, vainu un ciešanas.
Dievs kļūst par cilvēku, jo mīl cilvēkus. Viņš nemeklē pilnīgāko cilvēku, lai piesaistītos viņam, bet viņš pieņem cilvēcisko būtību, tādu kāda tā ir.

Ieskaties
Godāt savus vecākus un kungus
Par savas miesas mīlestību uz grēku
Mīlestība, kas attiecas uz mums
Neopagānistu Ziemassvētki
Kā varā esam tā ari rīkojamies
Jēzus - tas ir vārds vai uzvārds?