Ko mēs sludinām?

“Mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu.” [2.Kor.4:5]

Dievbijīgiem cilvēkiem uz šīs zemes nav nekā dārgāka par Tā Kunga vārdu; vienīgi to viņi slavē, sludina un apliecina visu ļaužu priekšā, jo tikai Dieva vārds ir spēcīgs, svēts, labs, taisnības, gudrības un dievbijības pilns; turpretī paši savus vārdus šādi cilvēki nekad neslavē un necildina.

Viņi ir ar mieru būt nicināti, ja vien Dieva vārds tiek slavēts un cildināts, ja tam tiek teikta slava un pateicība virs zemes un debesīs.

Bet cik viegli to ir pateikt, tik grūti izpildīt. Jo ir ļoti grūti iztukšot savu vārdu, ļaut, lai tas kļūst par niecību kā tagadējā, tā arī nākamajā pasaulē, kā Dieva, tā arī visu cilvēku priekšā.

Un tomēr – ja tas netiek darīts, Tā Kunga vārds mums uz zemes nevar tikt godināts un slavēts, un arī Debesīs tas nevar saņemt pateicību.