Kāpēc Bībelei var uzticēties

“Jo pats Dāvids ir sacījis Svētā Gara spēkā: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, iekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.” (Mk.12:36)

Jēzus citē 110. psalmu. Īpaši ievērosim, lūk, ko: Jēzus apgalvo, ka Dāvids šos vārdus ir runājis Svētajā Garā.

Jēzus šo psalmu aplūko kā Svētā Gara iedvesmotu, un tā nav vienīgā reize, kad sastopam izteikumus, kas to apliecina. Pārlasot visus evaņģēlijus ar mērķi noskaidrot Jēzus attieksmi pret Bībeli, tu atklāsi, cik augstu Viņš vērtēja Veco Derību un cik pilnīgi uzticējās Svēto Rakstu inspirācijai.

Mēs, kas ticībā Dieva Dēlam esam vienībā ar Debesu Tēvu, nedrīkstam ignorēt Jēzus personisko attieksmi pret Svētajiem Rakstiem. Mēs taču ticam, ka Jēzus vārdi ir patiesi un varam tiem uzticēties visās lietās. Ja tā ir, tad droši varam sekot un uzticēties arī Viņa attieksmei pret Bībeli, kas tolaik bija Vecā Derība.

Taču šodien mēs sastopam arī pretējas domas. Piemēram, ļoti plaši izplatīts ir uzskats, ka Bībelei piemīt vienīgi vispārcilvēcisks raksturs, tāpēc tur atrodamas arī kļūdas un aplamības, tai skaitā mīti un leģendas.

Ievērosim, ka Jēzus un Viņa apustuļi tam nepiekristu. Viņi turēja godā un cieņā Veco Derību kā Dieva vārdu, kas dots Svētā Gara iedvesmā. Apustuļu darbos (Ap.d.1:16) mēs lasām Pētera vārdus, ka Svētais Gars ir runājis ar Dāvida muti, un pēc tam Pēteris citē pāris Rakstu vietas no Psalmiem. Tāda pati izpratne par Bībeles inspirāciju bija arī Vēstules ebrejiem autoram. Viņš citē 95. psalmu un saka – tas ir Svētā Gara vārds.

Lasot Bībeli, ļoti svarīgi ir apzināties, ka Jēzus, Viņa apustuļi un evaņģēlisti Veco Derību lasīja kā Svētos Rakstos. Lai arī Bībelē mēs lasām cilvēku pierakstītus vārdus, tomēr vienlaikus tie ir arī Svētā Gara vārdi.

Bībeli var salīdzināt ar degošo ērkšķu krūmu, kas dega, bet nesadega, un kopā ar Mozu mums jāņem vērā balss, kura saka: “Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme” (2.Moz.3:5).

Bībelei tu patiesi vari uzticēties.