Klusa, noslēpumaina balss

Tautas dziļākās vainas un briesmu vidū runā kāda balss klusi un noslēpumaini, bet pilna ar svētīgu noteiktību, tā saka par pestīšanu ko nesīs dievišķā bērna dzimšana. (Jes.9:5)

Vēl ir 700 gadi līdz piepildījuma brīdim, bet pravietis Dieva domās un padomos iedziļinās tik dziļi, ka viņš runā par nākošo, it kā jau to skatītu, viņš runā par glābšanas stundu, it kā jau stāvētu pielūdzot Jēzus silītes priekšā.

“Mums ir dzimis bērns”. Kas reiz notiks, tas Dieva acīs ir jau patiess un noteikts un tas būs par pestīšanu ne tikai nākošajām paaudzēm, bet arī jau pašiem praviešiem, kas redz to nākam, un viņa dzimumam, jā, visiem dzimumiem uz šīs zemes.

“Mums ir dzimis bērns”. Tā pats no sevis nevar sacīt neviens cilvēciskais gars. Kā mēs, kas nezinām, kas notiks nākošajos gados, varētu aptvert, ka kāds redz pāri gadu simtiem? Un nākotne tolaik nebija paredzamāka kā šodien. Vienīgi Dieva gars, kas aptver pasaules galu un beigas, var izvēlētajam cilvēkam atklāt nākotnes noslēpumu tā, ka viņam jāpravieto ticīgo stiprinājumam un neticīgo brīdinājumam.

Šī atsevišķo cilvēku balss iesniedzas līdz pat ganu pielūgsmei naktī (Lk.2:15-20) un līdz pilnīgajām gavilēm, ko pauž draudze, kas tic Kristum: “mums ir dzimis bērns, Dēls mums ir dots”.