Gudrības sākuma negudrās beigas

Gudrības patiesais aizsākums – alkas audzināšanai ļauties. [Sal.gudr.6:17]

Gudrības sākuma negudrās beigas
Pienāk tik ātri, kaut nav, kas to dzen.
Gudrība vaicā: “Vai tādas būs beigas?;
Gudrība taujā, Vai trūkst manis?; Sen?”

Tieciet nu galā, Jūs, brašuļi paši:
Visi tik gudri, kad manis nav klāt;
Patīk ar mani Jums lielīties braši –
Visi tik prātīgi, Ak tavu māt!

Gudrības sākuma negudrās beigas…
Gudrība neprasa reklāmu sev
Gudrības sākuma negudrās beigas –
Gudrība prasa: Vai trūks manis Tev?

Nāciet un pērciet!; Jel meklējiet mani –
Muļķi par gudru Es padarīšu!
Lielies un lepojies, ieguvis mani –
Gudros par muļķiem Es iztaisīšu.

Gudrības sākuma negudrās beigas
Dzenies un cīnies, un mēģini ķert!
Gudrības sākuma negudrās beigas
Nevaru, – Nevari Gudrību tvert?!

Šis ironiskais dzejolis tapis iedvesmojoties no Dieva svētajiem Rakstiem, kā to atrodam Bībelē: “…Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij; tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā: “Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet un ģeķi ienīdēs atzīšanu? Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai!…” [Sal.pam 1:20-23]

Lai tas izskan kā tukšumā, Kā sauciens bez atbalss; Lai tas paslīd gar ausīm, tiem kam bijības trūkst. Lai ar paliek kā veltījums nepateicībai, lepnīgumam, apzinātam kurlumam un uzpūtībai.