Kristiešu laulības ir pakļautas smagiem kārdinājumiem

Noklausies šo e-publikāciju

Dziļā pārliecība, ka Dievs manu laulību uzlūko kā Savu darbu, ir pats spēcīgākais līdzeklis pret visiem velna kārdinājumiem, kas grib manī izraisīt nepatiku un laupīt mīlestību, kuru esmu parādā savam laulātajam draugam. Ja es allaž redzu un apzinos, ka mans dzīvesdraugs ir Dieva dots un Viņš pats mūs savienojis, tas ir pats labākais laulības stiprinājums un mierinājums visos kārdinājumos. Tā visiem savā laulībā vajadzētu uzlūkot Dievu.

Vēlāk tas notiek pašsaprotami: ticīgie brīnumaini uzveic daudzus un smagus kārdinājumus, kas apdraud pirmo sirsnīgo laulāto mīlestību. Kā kristiešiem viņu mīlestības avots ir mūžīgā dzīvība, kas spēj dziedināt visas vainas, ko tie piedzīvo (2.Tes.3:3). Ar viņiem kopā ir pats Visuvarenais, kas valda pār visiem ļaunajiem spēkiem. Turklāt, kur vien laulātajiem ir garīgas dzīves nerimstošā vēlme ik dienu tuvoties Dievam, tur vienmēr visas lietas tiks Dieva vaiga priekšā kārtotas un vērstas par labu. Tas ir ļoti nepieciešams viņu sirdsapziņai, jo laulāto nesaskaņas arvien kavē viņu lūgšanu kopību ar Dievu.

Kad vien gribu lūgt: “Tēvs, piedod mums mūsu parādus!”, es tūdaļ sastopu arī vārdus: “Kā arī mēs piedodam savam tuvākajam” (Mt.6:12). Un tad man vispirms nāksies izlīgt ar savu dzīvesdraugu, citādi Tas Kungs man sacīs: “Ej, izlīgsti ar savu laulāto! Neļauj saulei rietēt, tev dusmojoties.”

Ja vien laulātie ir dzīvi un patiesi kristieši, tiem visas lietas beigsies labi, taču ne bez grūtas un sāpīgas ar smagiem kārdinājumiem cīņas. Mēs nedrīkstam aizmirst, kādas biedējošas ienaidnieka vajāšanas nākas piedzīvot tiem, kas izbēguši no velna valstības un ir svētīgajā ceļā uz debesīm (2.Pēt.2:9, 20–22).

Neticīgie ir kā nams, ko stiprais vēlas paturēt sev, tāpēc viņš visus spēkus veltīs, lai uzbruktu ticīgajiem (Lk.11:21). Ticīgo cilvēku laulībai velns uzbrūk daudz biežāk nekā neticīgo. Tādēļ kristiešu laulības nereti ir pakļautas tik smagiem kārdinājumiem, ka pat ar visiem kristīgās ticības palīglīdzekļiem dažkārt tie ir tik tuvu nelaimei un sabrukumam, ka labprāt vēlētos nāvi.

Atgādināsim tikai pašus izplatītākos kārdinājumus. Pirmajā laimīgajā laulības un mīlestības laikā cilvēki mēdz iedomāties, ka laulātais draugs ir pilnīgi piemērots, ka tam nav nekādas vainas un ka tas viņiem kļūs par laimīgas laulības priekšnoteikumu. Taču paiet laiks, un vienam laulātajam atklājas kāds neizskaužams trūkums un netikums, kas otram šķiet mokošs un kaitinošs, lai arī viņa paša raksturs ir nepacietīgs un piekasīgs.

Dieva vārds ienāk viņu starpā un prasa ne tikai panest otra nepatīkamās rakstura iezīmes (Gal.6:2), bet arī mīlēt un izturēties pret viņu ar mīlestību un laipnību (Ef.4:32), ar sirsnīgu prieku un labvēlību ne tikai mēnesi vai gadu, bet visu dzīvi. Kad šīs nepatīkamās īpašības atkal pārbauda otra cilvēka pacietību un izturību – ak, kādas gan iekšējas kaujas, kādas bezgalīgas sirds cīņas no tā rodas!

Taču tas vēl ir tikai cilvēcisks pārbaudījums (1.Kor.10:13), jo var gadīties kaut kas vēl daudz grūtāks. Tā, piemēram, ja velns vienam no laulātajiem “piespēlē” kādu citu iekārojamu cilvēku, kas šķiet nesalīdzināmi labāks un simpātiskāks, tā ka tas iemīlas un vairs nespēj sniegt mīlestību savam dzīvesbiedram. Turklāt mūsu vecā daba vienmēr ir neapmierināta, tai apnīk tas, kas dots, un tā vēlas ko citu. Tā velns ir darbīgs, liedams eļļu uz jau degošām liesmām, kā arī gāzdams ledusaukstu ūdeni pār laulāto mīlestību un mālēdams visu pavisam melnās krāsās. Tas ir īsti velnišķs pārbaudījums.

Kādam citam velns sēj bezgalīgas aizdomas un šaubas par laulātā drauga uzticību un mīlestību, kas var izrādīties gan pamatotas, gan pilnīgi nepamatotas. Velnam tas nav grūti, un cilvēka skatījums kārdinājuma brīdī kļūst tik ļoti izkropļots, ka tas nespēj ieraudzīt patiesību. Iedomājies – ja šādas lietas notiek starp mīļiem kristīgiem un laulātiem draugiem, kur pat sīkāko ļaunumu tiesā Dieva vārds un Gars, un velns tiem raida savas ugunīgās bultas, – kādi gan elles pārbaudījumi un kādas neaprakstāmas sirdssāpes tur ceļas!

Kāds senlaiku mācītājs, to skaidri apzinādamies, ir rakstījis šādi:

Kristietim, kam ir gana daudz spēka un drosmes un kas nezina, ko nozīmē sirdssāpes, pārbaudījums un vājums, atliek vien doties laulībā, un tas to uzzinās.

Ja daudzi dzīvē nepieredzējuši ļaudis to skaidrāk apzinātos, viņi katrā ziņā neizturētos tik bezdomīgi, patvaļīgi un vieglprātīgi, bet patiesi un nopietni piesauktu Dievu: “Tēvs, piešķir nevis to, ko es gribu, bet ko pats gribi, un esi man žēlīgs!” Tomēr daudzi, pat šos vārdus izteikdami, savā sirdī liekuļo un melo, cieši palikdami pie savām vēlmēm. Tā viņi izaicina Dieva sodu.

Mācies To Kungu turēt savu acu priekšā un uztici savu laulību Viņa rokās kā pašu svarīgāko pasaulīgās dzīves jautājumu! Diemžēl neviens, stājoties laulībā, kārtīgi nepadomā, ko nozīmē nelaimīga laulība un kādas briesmīgas ciešanas nākas tur pieredzēt, turklāt tās ilgst visa mūža garumā. Ja Dievs ir lēmis tevi laulībai, tu tajā stāsies un tā būs labāk, pat ja tu būtu domājis, ka Dievs tev ir ļāvis iztikt bez laulības un devis tev citu aicinājumu.