Skip to content
2. maijs, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

117. Ko Dievs vēlas mums teikt ar vārdiem: "Es, tavs Kungs un Dievs"?

  • Sākums
  • Draudzes atziņa caur Jēzu Kristu
  • e-raksti

Draudzes atziņa caur Jēzu Kristu

Reinhards Slenczka
Noklausies šo e-publikāciju

Iepriekš aplūkotie Bībeles teksti sniedz ieskatu kristīgās draudzes būtībā un kristīgās ticības īstenībā. Dieva vārds izgaismo arī baznīcas būtību mūsdienās. Tā nav nejaušība, ka viscaur sastopama Tēva, Dēla un Svētā Gara trīsvienība un nevis kā kaut kāds formulējums, bet gan kā Dieva izpausme un rīcība, kas nosaka baznīcas reālo dzīvi un ticību.


Tur, kur pat teoloģijā ir aizsegts ieskats šajā trīsvienīgā Dieva darbībā pie mums, mums to, kas notiek draudzē, var uzskatāmi parādīt kristīgā māksla.

Baroka kanceles altāriem ir – tikai ar nelielām novirzēm – kopīga programma[1]. Tā sākas pašā augšā ar “nepieejamu gaismu” (1.Tim.6:16), kurā nepieejami mīt Dievs. Zem tā mēs redzam Jēru, kas nes pasaules grēku un kas stāv Dieva goda krēsla priekšā (Jņ.1;29; Atkl.5,6). Zem kanceles jumtiņa, virs mācītāja galvas ir Svētā Gara balodis, kurš darbojas un tiek saņemts sludinātajā vārdā. Draudze pa lielākai daļai šo balodi tieši neredz, bet arī mācītājs to var ieraudzīt tikai tad, ja paskatās augšup. Uzklausot vārdu, draudzei atklājas skats uz Jēru, pie dažiem kanceles altāriem caur krustu, dievišķās Trīsvienības būtību; šī būtība tiek rādīta staru mirdzumā. Tā Dievs sevi atklāj Kristū caur Svēto Garu savā vārdā – tādu, kāds Viņš ir no mūžības uz mūžību.

Iespējams, ka tās ir teoloģijas noplicināšanas sekas, ja mūsdienu kristīgajā mākslā Trīsvienības attēlojumi ir reti sastopami. Ir jāņem vērā vēl kāda atziņa: Bībeles teksti atklāj kristīgās draudzes dzīvi visā tās kopsakarā, pie kam principā ir izslēgta teoloģijas un draudzes atdalīšana. Teoloģija nav uzskatāma par īpašu teoriju, kas īstenojama praksē, teorija, kas dod iespēju veikt praktisko darbu. Viduspunktā šeit ir dievkalpojums, no kura iziet viss kā Gara darbība un uz kuru ir attiecināts viss tas, kas veido draudzes identitāti un sadraudzību šajā Garā. Ar to tiek labi parādīta jēdziena “ortodoksija” saturs tā sākotnējā nozīmē, kad to attiecina uz īsto, pareizo dievkalpojumu, īsto Dieva godināšanu un īsto, patieso sludināšanu.

Bet ja mēs ļaujam Rakstu vārdam sev atdarīt acis, lai spētu saskatīt draudzes garīgās dzīves īstenību, tad rodas arī atziņa par to, kādi ir baznīcas uzdevumi, ņemot vērā tās teoloģisko atbildību. Tas pamatā nenozīmē neko citu, kā to, ka kristīgā draudze tiek saturēta kopā ar īsto, pareizo kristīgo dievkalpojumu, tā paliek tajā un tādējādi saņem to, no kā tā dzīvo ticībā, lai beigās Dieva tiesā varētu pastāvēt Jēzū Kristū un varētu palikt pie Viņa mūžībā.

Bet teoloģiskā atbildība nav nosacījums tam, lai tas notiek, bet gan tā izriet no fakta – tātad, pēc tā – ka tas notiek. Gara identitāte neizriet no kādas teoloģiskas konstrukcijas, bet gan atšķirot patiesības Garu no maldu gara, kuri viens ar otru cīnās vienmēr un tieši tur, kur Dieva patiesība tiek apliecināta šajā pasaulē. Baznīcas būtības pamata definējums tādēļ saistāms, atbilstoši Mt.16:18 un 28:20, ar apsolījumu “ka ir viena svēta baznīca, caur visiem laikiem pastāvoša, kas ir svēto kopība, kurā skaidri māca evaņģēliju un pareizi pārvalda sakramentus” (CA 7).

Bet kļūdas vienmēr sākas tur, kur baznīcas pastāvēšanai un Jēzus Kristus apliecināšanai pamatā tiek likts kaut kas cits un ar to tiek aizstāts īstais pamats. Ja par kristīgās draudzes garīgo viduspunktu tiek atzīts dievkalpojums, tad arī teoloģiskā atziņa tiks virzīta nevien uz piebalsošanu, bet arī uz savas balss pievienošanu trīsvienīgā Dieva slavēšanā un godināšanā.


[1] – Šeit ir runa par kanceles altāri Erlangenes baznīcā Altstädter Kirche.

Continue Reading

« Jēzus kārdināšana
Par grēksūdzes sakramentu »
                       

Ieskaties

Par ticību uz grēku piedošanu

Ko nozīmē "apustulisks"?

Vai mormonisms ir kristīgs?

Par Tūkstošgadu valstību

Cilvēks

Iepriecinājums, kad šaubāties par Dieva apsolījumiem

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Uzmosties Uzmosties!
    • e-refleksijas

    Uzmosties!

  • ka-heterodoksija-izskidina-ortodoksiju-sevi Kā heterodoksija izšķīdina ortodoksiju sevī
    • e-refleksijas

    Kā heterodoksija izšķīdina ortodoksiju sevī

  • Par vārdu "bez nopelna" Par vārdu “bez nopelna”
    • e-raksti

    Par vārdu “bez nopelna”

  • Kur mēs dzirdam Dievu? Kur mēs dzirdam Dievu?
    • e-refleksijas

    Kur mēs dzirdam Dievu?

  • Dzīve, kas dota dievbijīgiem kristiešiem Dzīve, kas dota dievbijīgiem kristiešiem
    • e-refleksijas

    Dzīve, kas dota dievbijīgiem kristiešiem

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Apmelots LELB arhibīskaps
  • Mīlestība pret teoloģiju
  • Kristīgā reliģija un kristīgā teoloģija
  • Draud mācītāju trūkums
  • Krusta vārds – vienpusība un stulbums?
  • Teoloģijas uzdevums
  • Teoloģiskais spriedums

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”
  • Weenpatny: “Varbūt tas kaut kādā mērā aizskāra viņa (apustuliskā) statusa godu, un arī tas bija zināms, ka E-baznīcēni bija pazīstami kā…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 1.Jņ.2:6
    Kas teicas paliekam Viņā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026