Ved mūs pie garda ūdeņa [509]

Kas var mums trūkt iekš dzīvibas,
Kad Dievs, tas Kungs mūs gana
Uz savas jaukas ganības,
Baro ar debes-Manna,
Ved mūs pie garda ūdeņa
Un mūsu sirdis sprdzina
Caur savu svētu Garu?

Viņš ved uz taisniem celiņiem
Mūs sava vārda labā,
Viņš atspīd mums noskumušiem,
Kad sirds iekš bēdām brada,
Tapēc mēs turam drošu prāt’,
Jo Dievs ir alaž pie mums klāt,
Kaut tumsiba mūs apklāj.

Ar savu speķ’viņš priecina
Un norāj mūs un remde;
Kad rodās miesas kāriba,
Krusts apspiež tos un gremde,
Lai grēki mūs nepārspētu,
Bet lai tas gars to virzibu
Uz labu paturētu.

Dievs klāj mums galdu bagatu
Pret visiem mūsu skauģiem;
Tur sava vārda saldumu
Viņš dod mums, saviem draugiem;
Kad mūs tas sātans kārdina,
Tad mūs šis vārds iepriecina
Caur svēta Gara spēku.

Dievs, tava sirds mūs nenostums,
Bet paturēs pie sevis;
Tu esi mūsu patvērums,
Kas turamies pie tevis.
Šeit dzīvojam mēs ceribā,
Tur būs ta prieka-pilniba
Iekš tava debes-nama.

To palīdz mums, Kungs Jezus Krist,
Turp aizvest mūs nekave,
Kur varam mūžam pie tev mist,
Kur tev un Tēvu slave
Un svēto Garu arīdzan
Tie eņģeļi ar līksmošan’
Un visi svētie. Amen.