Antikrists

Kristīgai baznīcai nelokāmi jānoraida antikristīgais pāvests un citi maldu skolotāji, un nav jāseko viņu izplatītajiem maldiem un rādītam piemēram.

Bībeles mācība par antikristu attiecas uz mācību par kalpošanas amatu, proti, ir jānoraida maldu mācītāji un tie, kas izkropļo pareizo mācītāja amatu. Sātans nemitīgi visos iespējamos veidos cenšas padarīt bezjēdzīgu Dieva ieceri glābt cilvēci, tādēļ ceļ runātājus un maldu mācītājus graut darbu, ko Kristus dara ar šķīsto Vārdu t.i. kalpošanas amatu. Tā ir cīņa starp pareizo Evaņģēliju un maldu evaņģēliju.

Antikrists valda baznīcā. Viņš nav “Dieva cilvēks,” bet gan “grēka cilvēks” un Kristu pretinieks. [2.Tes.2:3-4] Galvenā opozīcijas Kristum iezīme skar Kristus svarīgāko darbu – pestīšanu – un tā nozīmi. Antikrista pamatnostādne ir pretoties taisnošanas mācībai, kas pamatota Kristus glābjošajā darbā – vienreiz un par visiem, un sludināt šo mācību sagrozīti. Viņa būtiskākā atpazīšanas zīme ir nepareiza taisnošanas mācība.

Bauslības sludināšana nepadara antikristu un viņa rosību par kristīgu. 2.Vēstulē Tesaloniķiešiem 2.nodaļā ir minētas antikrista pazīmes, proti, atkrišana, anarhija, paaugstināšanās pār valdībām un Dievu “pats sevi celdams par Dievu,” piemēram, ka viņu nevar kritizēt un viņš stāv pāri Bībeles normām, piedēvē darbus svētajiem Debesīs, ievieš jaunas doktrīnas (piemēram, pāvesta nemaldība, Marijas nevainīgā ieņemšana un uzkāpšana Debesīs), nosaka gavēņus, grēku atlaides, viltotus brīnumus un apgalvo, ka esot Kristus vietnieks uz zemes.

Ja ņemam vērā, ka opozīcija Kristum ir iebilšana patiesībai, ka Kristus ir izpircis pasaules grēkus reizi par visām reizēm un pilnībā, kā arī, ka šī pabeigtā un pilnīgā attaisnošanu saņemama vienīgi ticībā bez Bauslības darbiem, tad nav grūti secināt, ka pāvests ar savu sistēmu ir tas grēka cilvēks un pazušanas dēls, antikrists. Spanheims pareizi sacījis:

“Pāvests ir atmetis Kristus pravietisko darbu ar savām tradīcijām, ķēnišķo darbu ar uzurpēto varu un pontifikālo darbu ar upuriem, ko liek veikt saviem priesteriem.”

Turklāt, pāvesta baznīca māca stingru bauslību un cilvēkus neiepriecina, jo tai ir virkne maldīgu pārliecību Bauslības izpratnē un tās pielietošanā.

2.Vēstulē Tesaloniķiešiem 2:8 teikts, ka antikrists darbosies ilgi, ilgāk par viena cilvēka dzīvi. Kristus atnākot viņu nonāvēs pirmo. Tādējādi antikrists nav kāda viena persona šīs pasaules pēdējās dienās, bet parādība ilgākā laika periodā. Tā ir pāvesta vadītā pāvesta baznīca. Ar savām Ticības apliecībām mēs sakām, ka antikrista zīmes sakrīt ar pāvesta baznīcu.

Saskaņā ar Bībeli, antikrista nākšana “ar visu viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem ir sātana darbs, kas ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ tos, kas pazūd.” [2.Tes.2:9-10] “Netaisnības noslēpumainais spēks” [2.Tes.2:7] bija jau apustuļu laikā, bet nevarēja parādīties kā antikrists. Vispirms bija jālikvidē šķēršļi.

Pāvesta sistēma tika uzbūvēta uz Romas impērijas drupām, un nebija iespējama pirms Romas krišanas. Laicīgā vara, neskatoties uz virkni netaisniem un amorāliem valdniekiem, kas vajāja kristiešus, bija, tomēr, Dieva iedibināta ārēja kārtība, kas antikristu kavēja kāpt tronī. Romas imperatoru laikā kristiešus vajāja ārēji, bet, kad valda antikrists, vajāšanas nāk no iekšienes. Antikrists ar savām doktrīnām aizvieto Kristus mācību un Kristus sludinātājus amatā, kurā jāsludina šķīstu Evaņģēliju.

Antikrists nāk dēļ tiem, “kas pazūd, tāpēc ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi.” [2.Tes.2:10] Antikrista parādīšanās ir ļoti kaitīga dvēselēm.

Saskaņā ar Bībeli, antikristi var būt daudz. “Bērniņi, ir pēdējā stunda, un, kā jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies; no tā mēs noprotam, ka ir pēdējā stunda. Kas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu.” [1.Jņ.2:18.22] “Ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars, par ko jūs esat dzirdējuši, ka viņš nāks; tas jau tagad ir pasaulē.” [1.Jņ.4:3] “Daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists.” [2.Jņ.1:7]

No antikristīgā gara nav jāsargās vienīgi pāvestībā, bet jānoraida visas tā formas. Antikristīgais gars darbojas tur, kur Raksti tiek noliegti kā vienīgais mācības avots un norma, un, kur mūsu pašu pūles tiek pievienotas Kristus pestījošam nopelnam un Svētā Gara darbam žēlastības līdzekļos. Mums jānoraida sinerģisms, vēsturiski kritiskā metode, jūsmošana, paļaušanās uz tradīciju utml. Visi šie centieni nāk no cilvēka sirds un pieslienas pāvestībai. Tiem visiem ir kopīga izcelsme – cilvēks. Turklāt, šāda gara iespaidā, nav iespējams pamanīt sagrozītas taisnošanas mācības postu.

Visas antikristīgās maldu mācības un prakses ir nelokāmi jānoraida, kā arī jāvairās sekot antikrista un citu maldu skolotāju piemēram.

Antikrists ir kristīgā baznīcā, bet tas nenozīmē, ka antikrists un viņa maldi ir kristīgi. Pāvesta baznīcā nav apspriežami jautājumi par pāvestu, kā kristietības līderi un Pētera pēcteci. Pieņemot pāvesta primātu jau ir patiesās taisnošanas mācības noliegšana.

Neskatoties uz to, kā tiāra Vicarius Filii Dei saprotama, pieprasot atzīt savu primātu, pāvests sevi nostāda Kristus vietā. Neskatoties uz tiāras burtu skaitlisko vērtību 666, mums jāsecina, ka pāvests ar savu doktrīnu neprezentē dievišķo pilnību, bet gan cilvēcisku nepilnību, kas nenieka neder cilvēku glābšanai.

Rakstos dievišķas pilnības skaitlis ir septiņi, bet zvēra skaitlis 666 ir cilvēka skaitlis.

Pāvesta baznīca māca trīskāršu sinerģismu mācībās par atpirkšanu, konversiju un atklāsmi. Visās šajās jomās pāvesta baznīca kaut ko atņem dievišķai pilnībai, un aizvieto ar cilvēcisko. Tādējādi pāvesta baznīca uztur 666 un nesasniedz 777. Domāju, kā Dievs ļāva lietām notikt tā, ka 666 mēs varam saskatīt tiārā, un Dieva bērni varētu izvairīties no mācības par pestīšanu ar pašu darbiem.

Skaitlis 666 ir saskatāms arī ebreju vārdā רומיית, kas nozīmē “sajūsma,” un grieķu vārdā λατεινος, par ko rakstīja jau Irenejs.

Saskaņā ar Bībeli, skaitli var izdibināt tie, kam ir saprašana. [Atkl.13:18]