Dievs ir tas, kurš tevi svētdara

Daudzi cilvēki, tai skaitā arī nopietni kristieši, nepamatoti uzskata, ka svētdarīšana ir process, kuram jāvelta visa dzīve. Tādēļ viņi varētu izjust neizpratni un apmulsumu, dzirdot, kā Dievs savā skaidrajā vārdā sauc Savus grēcīgos bērnus par “Jēzū Kristū svētītiem” (1.Kor.1:2). Ievērojiet, ka ir runa par pabeigtu darbību.

Pat daudzi luterāņi, kas pareizi izprot attaisnošanu, maldīgi uzskata, ka svētdarīšana ir kāds ilgstošs process. Arī viņi izjūt neizpratni, dzirdot šo Dieva pasludinājumu: “Jūs esat svēti kļuvuši” (1.Kor.6:11). Ievērojiet, ka arī šeit ir runa par pabeigtu darbību.

KĀDĒĻ ŠĀDA NEIZPRATNE?

Dievs savā godībā runā par svētdarīšanu divās nozīmēs. Pirmkārt, Viņš norāda, ka mēs jau esam svēti; otrkārt, Viņš aicina mūs dzīvot svētu dzīvi.

Ilustrācija šajās lappusēs palīdzēs jums saprast, kādēļ Dievs runā par svētdarīšanu divās šī vārda nozīmēs. Augustīns no Hiponas bija vainojams daudzos grēkos, tai skaitā maldu mācības sludināšanā un ārlaulības bērna nākšanā pasaulē. Tomēr šajā gleznā, kas atspoguļo Augustīna Kristību, viņš ir tērpts koši baltās drānās, kuras simbolizē šķīstumu, svētumu un nevainību. Kā tad tā?

Kāds varētu sacīt: “Kā gan iespējams, ka tāds cilvēks kā Augustīns Dieva acīs ir svētīts, proti, pilnīgi svēts un šķīsts?” Kāds varētu arī vaicāt: “Kā gan iespējams, ka es varu būt svētīts Dieva acīs? Vai gan nav tā, ka “visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” (Rom.3:23)?

Atbilde ir nepārprotama. Svētdarīšana ir Dieva dāvana. “Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis” (Jes.1:18), Kristū Dievs pa sludina jūs par svētītiem. Proti, Dievs pasludina jūs par pilnīgi svētiem un šķīstiem, un Jēzus asinīs mazgātiem no visiem grēkiem!

Tā kā Dievs zina, ka velns mēģinās sajaukt cilvēkiem prātu un maldināt viņus arī attiecībā uz svētdarīšanas dāvanu, Viņš pats skaidri definē šo mācību:

• Dievs saka: “Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī” (2.Moz.31:13). Kas svētī? Dievs! To pašu lasām arī 3.Moz.20:8; 21:8 un 22:32.
• Vēstulē ebrejiem lasām, ka Dievs ir “Tas, kas svētī” (Ebr.2:11).
• Apustulis Pāvils piebilst: “Viņš tagad salīdzinājis.., lai jūs svēti.. varētu stāties Viņa priekšā” (Kol.1:22).

JŪSU SVĒTDARĪŠANA SĀKAS AR JĒZUS KRUSTA NĀVI!

Dievs turpina aprakstīt jūsu svētdarīšanu, norādot, ka Jēzus to ir pilnīgi pabeidzis Savā krusta nāvē:

• “.. mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam” (Ebr.10:10). Ievērojiet, ka arī šeit tā ir pabeigta darbība.
• “.. Jēzus, lai ar Savām asinīm tautu darītu svētu, ir cietis ārpus vārtiem” (Ebr.13:12).
• “.. Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to darītu svētu” (Ef.5:25-26).

Visās šajās Rakstu vietās Dievs mums pasludina svētdarīšanu, norādot uz Kristus krusta nāvi! “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku” (2.Kor.5:21). Proti, Kristus uzņēmās visus mūsu grēkus, nesot tos “kā sārņainu tērpu” (Jes.64:6). Pateicoties tam, Viņš ietērpj mūs savā pilnībā, šķīstībā un svētumā – tieši tāda ir Dieva svētdarīšanas dāvana!

KRISTĪBĀ DIEVS PASLUDINA MŪSU SVĒTDARĪŠANU

Aplūkojiet vēlreiz šeit attēloto Augustīna balto tērpu! Šajā gleznā mēs redzam, ka, līdzīgi Augustīnam, Dieva svētdarīšana arī mūs pārklāj kā tīrs audekls. Citiem vārdiem sakot, Dievs mūs pasludina par svētdarītiem Kristības brīdī (1.Kor.6:11). Kristības brīdī Augustīna grēcīgā pagātne, protams, nepārstāja eksistēt. Viņa draugi un radi to joprojām atcerējās. Arī pēc Kristības Augustīna grēcīgā miesa piespieda viņu grēkot atkal un atkal. Viņa draugi un radi varēja pamanīt viņa grēkus, gluži kā jūsu radi un draugi pamana jūsējos. Tomēr, pateicoties Kristībai, Dievs pasludināja Augustīnu par svētdarītu – bezgrēcīgu un šķīstu.

Šī prieka vēsts attiecas arī uz mums! Neskatoties uz to, vai esam pārliecināti kristieši vai ne, mums tik un tā ik dienas nākas cīnīties ar kārdinājumu un grēku. Un, neskatoties uz šo cīņu, Dievs mūs uzskata par patiesi svētiem! Pat ja mūsu radi un draugi pamana ne vienu mūsu grēku vien, Dievam tie neko nenozīmē. Dievs mums saka: “Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī” (2.Moz.31:13). Vēl Viņš māca, ka kristītie “ticībā uz Mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā” (Ap.d.26:18). “Dievs jūs no paša sākuma izraudzījis pestīšanai Gara dzīves svētumā” (2.Tes.2:13).

IZMANTOJIET DIEVA SVĒTDARĪŠANAS DĀVANU, LAI IZPRASTU VIŅA PAVĒLI BŪT SVĒTIEM

Iespējams, ka jums varētu rasties šāds jautājums: “Vai tiešām ir tik vienkārši? Daudzās citās Rakstu vietās svētdarīšana taču drīzāk izklausās pēc pavēles un pienākuma nevis Dieva dāvanas! Tā, piemēram, ko gan citu Dievs varētu domāt ar vārdiem: “Jo tāda ir Dieva griba – lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības!” (1.Tes.4:3)?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Tajās Rakstu vietās, kur svētdarīšana izklausās pēc pavēles un pienākuma, ir runa nevis par jūsu svētdarīšanu, kas Dieva acīs jau tāpat ir pilnīga un pabeigta, bet gan par to, kā uz mums skatās mūsu tuvākie!

Neskatoties uz mūsu ikdienas pārkāpumiem, Dievs Savās acīs mūs pasludina par svētiem, taču vienlaikus arī vēlas, lai mēs dzīvotu svētu dzīvi. Kādēļ? Tādēļ, lai mūsu tuvākie redzētu, kā mēs dzīvojam, un slavētu par to Dievu, ne mūs pašus. Tādējādi, no abām pusēm raugoties, mūsu svētdarīšana pagodina To Kungu.

Un nu vēlreiz padomāsim par šai gleznā atainoto Augustīna balto tērpu! Neskatoties uz Augustīna daudzajiem grēkiem, Kristībā Dievs viņam dāvāja pilnīgu un galīgu svētdarīšanu (1.Kor.6:11). Tomēr Augustīna draugi un radi joprojām redzēja viņa grēcīgumu!

• Tā, piemēram, visi zināja par Augustīna līdzšinējiem laulības pārkāpšanas grēkiem. Taču pēc Kristības Augustīns sāka dzīvot šķīstu dzīvi. Proti, viņš atturējās no netiklības (1.Tes.4:3). To viņš nedarīja, lai uzlabotu savas “akcijas” Dieva acīs, bet gan tādēļ, lai citi, to redzēdami, pagodinātu Dievu (Mt.5:16).
• Lai gan iepriekš Augustīns bija sludinājis maldu mācības, nu viņš darīja visu iespējamo, lai it visā būtu svēts un šķīsts (1.Pēt.1:15-16), jo sevišķi – mācībā par Dievu. To viņš darīja savu tuvāko dēļ, ievērojot Jēzus sacīto: “Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs” (Mt.5:16). Vienīgā gaisma, ar ko mēs varam lepoties, ir tā, ko mums ir devis Dievs. Tā spīd mūsu tumsībā, un tumsai nav pār to varas (Jņ.1:5). Gaismas iedarbībā daži baciļi iet bojā, un tā tas ir arī ar grēku, kuru uzveic mūsos iespīdošā Dieva gaisma.

Lasot Rakstu vietas, kur svētdarīšana izklausās pēc pavēles vai ilgstoša procesa, paturēsim prātā, ka patiesībā Dieva vārds liecina par pretējo: svētdarīšana nav process. Svētdarīšana ir Dieva dāvana! Viņš pasludina mūs par Savās acīs pilnīgi un nevainojami svētiem!

Ļaujiet šai prieka vēstij nogulsnēties savā apziņā un vēlreiz rūpīgi pārlasiet tās Rakstu vietas, kurās svētdarīšana šķietami izklausās pēc pavēles. Pavaicājiet sev: “Neskatoties uz to, ka Dieva acīs esmu darīts pilnīgi svēts, ko šie Bībeles vārdi liek man darīt, lai mani tuvākie sāktu slavēt Dievu?”

BET PATS MIERA DIEVS LAI JŪS SVĒTĪ CAURCAURIM

Svētdarīšana nekādā ziņā nepaaugstina mūsu “akcijas” Dieva acīs, kā to kļūdaini uzskata daudzi kristieši un kristīgas baznīcas. Allaž paturiet prātā šeit atspoguļoto ainu: caurcaurēm grēcīgs cilvēks tiek pasludināts par svētu, kā to simbolizē baltās Kristības drānas. Lai šī glezna palīdz jums atcerēties, ka svētdarīšana nav kas tāds, ko Dievs pieprasītu kā jūsu patstāvīgo “pienesumu” savas pestīšanas labā. Mēs jau esam “saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma” (Ef.1:13). Svētdarīšana ir Dieva dāvana, ko Viņš pasludina par mūsējo. Jēzus Kristus ir “mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par Dzīves svētumu” (1.Kor.1:30). Jēzus vārdā mēs Dieva acīs esam kļuvuši pilnīgi svēti un nevainojami.

Kungs, pasargi mani no velnišķīgā kārdinājuma pārprast vārdus, ko Tu lieto Savos Rakstos, jo sevišķi – vārdu svētdarīšana. Pasargi mani no velna, no pasaules un visiem maldu mācītājiem baznīcā, kas sagroza Tavus vārdus. Tie vienīgi ved mani nedrošībā un izmisumā. Palīdzi man ik dienas jo skaidrāk apzināties, cik svarīgi ir pareizi izprast Tavus vārdus (2.Tim.2:15). Paldies Tev par Tavu svētdarīšanas dāvanu, pateicoties kurai Tu mani pasludini par svētu un nevainojamu. Āmen.