Tici, Dievs var tev palīdzēt!

Nedienas mūs piemeklē diezgan bieži. Tad mūs pārņem sajūta, ka nekad nespēsim izkustēties ne soli uz priekšu. Šādos izmisuma brīžos mums jāņem vērā Dieva vārds: “Piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” [Ps.50:15]

Nodosim visas rūpes un trauksmes Dieva rokās. Viņš taču upurēja savu Dēlu mūsu grēku dēļ. Kā lai Viņš nesadzirdētu savu bērnu saucienus un neieraudzītu postu? Bez šaubām – Viņš dzird un redz. Jēzus Kristus vārdā mēs varam droši lūgt Debesu Tēvu.

Reizēm mums liekas, ka nemaz neprotam lūgt. Tomēr lūgšana ir pat sirds nopūta Dieva priekšā, kas var būt patiesāka nekā vārdos izteiktā.

Kad Mozus nonāca bezizejā starp saniknoto eģipiešu karaspēku un bangojošo jūru, viņš mierināja tautu: “Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā.” [2.Moz.14:14] Tai pat laikā sirdī viņš lūdza Dievam palīdzību. Šis klusums Dieva ausīs bija kā sirēna. Dievs sacīja: “Ko tu brēc uz Mani? Saki Israēla bērniem, lai tie dodas ceļā.” [2.Moz.14:15]

Līdzīgi varam arī mēs, paļaujoties uz Viņu, doties tālāk cauri grūtībām savā Dieva dāvātajā dzīves ceļā, pārliecībā, ka Viņš vienmēr palīdz. Lai gan Dievs ne vienmēr palīdz tā, kā vēlamies mēs, tomēr Viņš ir solījis dzirdēt un palīdzēt Savā laikā. Tas ir daudz labāk, jo vienīgi Viņš ir visuzinošs.

Tāpat jāņem vērā, ka ne vienmēr mums ir smagas ciešanas. Būsim pateicīgi par to, un arvien darbos un lūgšanās būsim ar tiem, ko skāris posts.

Pāri visam lūgsim, lai Kristus žēlastība atspīdētu lielā priekā neskaitāmās sirdīs, kas šobrīd šaubās un skumst.