Kristiešiem ir jābūt paklausīgiem varai

“Bīstaities Dievu, godājiet valdnieku.” [1.Pēt.2:17b]

Viņš nesaka, lai par kungiem un ķēniņiem domātu lielas lietas, bet gan, lai tomēr viņus godātu, kaut arī viņi ir pagāni, kā ir darījis arī Kristus un pravieši, kuri ir krituši pie kājām Babilonijas ķēniņiem.

Mums ir jābūt paklausīgiem varai un jādara to, ko viņi pavēl, jo viņi nesaista mūsu sirdsapziņu un pavēl tikai par ārējām lietām, lai gan viņi mums dodas līdzi kā tirāni. Jo tam, kas mums atņem svārkus, tam mums ir jāatstāj arī mēteli [Mt.5:40]. Bet ja viņi grib skart garīgo pārvaldi un sagūstīt sirdsapziņu, kur ir jāmājo un jāvalda vienīgi Dievam, viņus pilnīgi nevajag paklausīt.

Pasaulīgais iecirknis un pārvalde nesniedzas tālāk par ārējām un miesiskām lietām.

Tāpēc, ja man tagad kāds ķeizars vai firsts vaicātu, kas ir mana ticība, man to būtu viņam jāsaka nevis viņa pavēles dēļ, bet gan tāpēc, ka mans pienākums ir ikviena priekšā atklāti atzīt manu ticību. Bet ja viņš gribētu iet tālāk un man pavēlēt, ka man būtu jātic tā vai citādi, tad man ir jāsaka: mīļais kungs, rūpējies par savu pasaulīgo pārvaldi, tev nav nekādas varas skart Dievu Viņa valstībā, tāpēc es pilnīgi negribu tevi klausīt.

Svētais Pēteris pasaulīgo varu dēvē tikai par cilvēku kārtību, tāpēc tai nav nekādas varas gāzties Dieva kārtībā un pavēlēt par ticību.