Panest brāļa vājumu

Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu. [Gal.6:2]

Kristus likums ir mīlestības likums. Kad Kristus mūs ir atpestījis, atjaunojis un darījis par savu Baznīcu, Viņš vairs nedod nevienu citu kā vien – lai cits citu mīlam. Viņš saka [Jņ.13:34]: “Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu”.

“Mīlēt” tas nenozīmē vēlēt otram labu,  bet gan – nest otra nastas; tas nozīmē, ka tu panes to, kas ir apgrūtinoši un ko tu nelabprāt gribētu nest. Tādēļ kristietim ir vajadzīgi spēcīgi pleci un stipri kauli, kas spēj panest brāļa vājumu, jo Pāvils saka: būs jānes nastas un jācieš apgrūtinošas lietas.

Dievbijīgi mācītāji savās draudzēs redz daudz maldu un grēku, kurus viņiem nākas panest.

Laicīgajā valstī pavalstnieku paklausība nekad neatbilst valdības likumiem. Tādēļ, ja valdības vīrs nespēj atstāt neievērotu pavalstnieku vājumu, viņš nespēj vadīt sabiedrisko dzīvi. Mājas dzīve notiek daudz tādu lietu, kuras namatēvam nav tīkamas. Taču, ja mēs itin viegli spējam panest un neievērot paši savus trūkumus un grēkus, kurus ik dienu darām lielā skaitā, tad panesīsim arī citu trūkumus, atbilstoši apustuļa vārdiem: “Nesiet cits cita nastas” un: “Mīliet cits citu, kā sevi pašu.”

Tā kā trūkumi ir atrodami katrā kārtā un katrā cilvēkā, tad Pāvils rāda kristiešiem Kristus piemēru, mudinādams viņus nest citam cita nastas.

Tie, kuri labprāt uzklausa Vārdu, tomēr pret savu gribu krīt grēkā, un tad, kad tiek pamācīti, ne tikai labprāt klausās, bet atstājas no saviem grēkiem un cenšas laboties – tie ir cilvēki, kas pienākti kādā pārkāpumā un kuru nastas mums piederas nest.