Mācībā par attaisnošanu un ticību nedrīkstam atkāpties

“Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu.” [Gal.5:9]

Visa šī vēstule pietiekami skaidri rāda, cik ļoti Pāvilu ir sāpinājusi galatiešu atkrišana un cik bieži viņš tiem ir licis pie sirds – drīz ar rāšanos, drīz atkal ar lūgumiem kāda neaprakstāma nelaime sekos šai atkrišanai, ja galatieši neatgriezīsies. Tomēr šīs Pāvila tēvišķīgās un īsti apustuliskās rūpes, tāpat arī pastāvīgie atgādinājumi daudzus no galatiešiem nesaviļņoja un nepārliecināja, jo tie vairs neatzina viņu par savu skolotāju, bet deva priekšroku viltus apustuļiem, iedomādamies, ka tieši no tiem, nevis no Pāvila ir saņēmuši pareizo mācību.

Citi – tie, kuri vēl nebija pilnīgi novērsušies no Pāvila mācības, domāja, ka tas nebūs nekas bīstams, ja viņi tikai mazliet atkāpsies no apustuļa mācībā par attaisnošanu un ticību. Tādēļ, dzirdēdami, ka Pāvils tik uzsver šādu šķietami maznozīmīgu lietu, viņi brīnījās un domāja: var jau būt, ka mēs esam nedaudz atkāpušies no Pāvila mācības un pieļāvuši kādu kļūdu, tomēr tas ir tikai sīkums, uz kuru varētu pievērt acis vai vismaz neiztēlot šo lietu par tik lielu un nozīmīgu pārkāpumu, lai šādu sīkumu dēl netiktu izjaukta baznīcas vienotība. Tādiem cilvēkiem Pāvils atbild ar sakāmvārdam līdzīgu izteikumu: “Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu.”

Filozofijā ir tā: ja sākuma tiek pieļauta kaut neliela kļūda, galu galā no tās rodas lieli maldi. Tādēļ mācība un dzīve ir loti stingri jānošķir viena no otras. Mācība ir nevis mūsu, bet Dieva mācība, un mēs esam tikai Viņa aicinātie kalpi. Tādēļ nedrīkstam atkāpties no šīs mācības ne par mata tiesu, nedz pieļaut, ka tajā tiktu mainīts kaut viens burts.