Otra cilvēka brīvība

Pirmkārt, kristietim nasta ir otra cilvēka brīvība, par ko mēs iepriekš runājām. Brīvība darbojas pret cilvēka patvaldnieciskumu, un tomēr viņam tā jāatzīst.

Viņš varētu no šīs nastas atbrīvoties, nedodot otram brīvību, bet vardarbīgi uzstiepjot otram savu tēlu. Taču, ļaujot Dievam otrā veidot Savu līdzību, viņš sniedz otram brīvību un nes šīs radības brīvības nastu. Brīvībā ietilpst viss, ko saprotam ar būtību, savdabību, dotībām, tajā ir arī vājības un dīvainības, kuras smagi pārbauda mūsu pacietību, tajā ietilpst viss, kas atklājas starp mani un otru neskaitāmos strīdos, pretrunās un sadursmēs. Nest otra nastu nozīmē nest otra radības realitāti, teikt tai “jā” un tuvoties tai ar prieku, lai to panestu.

Sevišķi grūti tas ir tad, kad stiprais un vājais ticībā ir vienoti vienā kopībā. Vājais netiesā stipro, spēcīgais nevar atstāt neievērotu vājo. Vājajam jāsargās no augstprātības, spēcīgajam – no vienaldzības.

Lai neviens nemeklē savu labumu! Ja stiprais krīt, lai vājais pasargā savu sirdi no prieka par zaudējumu; ja krīt vājais, lai spēcīgais draudzīgi palīdz atkal piecelties. Vienam vajag tikpat daudz pacietības kā otram.