Mozus un viņa tauta esot bijuši narkotiku ietekmē

Jeruzalemes ebreju universitātes psiholoģijas profesors Benijs Šanons uzskata, ka Bībeles leģendai par Mozu, kurš Sīnāja kalnā no paša Dieva saņēmis desmit baušļus, ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – gan Mozus, gan viņa sekotāji šajā brīdī atradušies halucinogēno vielu ietekmē.

Britu žurnāla Time and Mind publicētā materiālā viņš apgalvo, ka Sīnāja tuksnesī atrodami vismaz divi augi, kuru sastāvā ir tādas pašas psihoaktīvās molekulas, kādas atrodamas Amazones baseinā gatavotā ha lucinogenajā brūvējuma ajavasku, kuru viņam pašam nācies nomēģināt, raksta Reuters.

Zinātnieks norādījis, ka harmalu, vienu no šiem augiem, kas atrodams ari citviet Tuvajos Austrumos, senebreji uzskatījuši par apveltītu ar maģiskām un ārstnieciskām spējām, turklāt tolaik apziņu mainošas vielas bijušas reliģisku rituālu ierasta sastāvdaļa.

Sarunā ar AFP B. Šanons arī norādījis uz Bībelē pieminēto «skaņu saskatīšanas» fenomenu, sakot, ka arī Amazones baseina iedzīvotāju reliģiskajos rituālos narkotikas tiek izmantotas, lai palīdzētu cilvēkiem redzēt mūziku.

«Runājot par Mozu Sīnāja kalnā, vai nu tas bija pārdabisks kosmisks notikums, kam es neticu, vai leģenda, kam arī es neticu, vai galu galā, un tas ir ļoti iespējams, notikums, kas narkotiku iespaidā vienoja Mozu un Izraēla ļaudis,» sacījis B. Šanons. Pagaidām oficiāli baznīcas pārstāvji šos izteikumus nav komentējuši.

Ortodoksālo jūdaistu rabīns Juvals Šerlovs gan sarunā ar Izraēlas radio ironiski sacījis: «Bībelē mēģināts atspoguļot ļoti dziļus notikumus.Mums gan nebūtu jāuztraucas par bibliskā Mozus likteni, bet gan par zinātnes likteni.»