Kas mūs dara dzīvus Dievā

“Jūs, kas bijāt miruši savos pārkāpumos un savā neapgraizīšanā. Viņš līdz ar to darījis dzīvus, piedodams mums mūsu pārkāpumus; Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie krusta.” [Kol.2:13-14]

Būt kristietim nozīmē saņemt dzīvību Jēzū Kristū. Kam šīs jaunās dzīvības nav, tas Dieva acīs ir garīgi miris. Iespējams, ka pats sevī cilvēks jūtas gana dzīvs un apkārtējie viņu uzskata par labu, tomēr Dieva priekšā viņš ir miris savos grēkos.

Kad un kā cilvēks saņem daļu pie mūžīgās dzīvības?

Daudzi uzskata, ka viss ir ļoti vienkārši: tiklīdz tu vēlies būt kristietis, tu tāds arī esi. Nekādu problēmu!

Citi uzskata: ja cilvēks patiesi grib būt kristietis, viņam pret to jāattiecas ļoti nopietni. Kam šī nopietnība piemīt, tas patiesi ir kristietis. Tāds ir parastais domu gājiens.

Vēl citi nojauš, ka lieta tomēr nav tik vienkārša, un saka: “Cilvēkam ir jāizlemj pilnībā nodot sevi Dievam un jāsola turpmāk dzīvot saskaņā ar Viņa gribu”.

Protams, cilvēkam ir vajadzīga patiesa atgriešanās, lai viņš no sirds gribētu piederēt Jēzum. Tomēr arī tā nav īstā atbilde uz jautājumu, kad un kādā veidā cilvēks iemanto mūžīgo dzīvību.

Kā jau minējām, atbildi uz šo jautājumu sniedz Dieva vārds: ar Dieva dāvāto grēku piedošanu cilvēks saņem dzīvību. Ar šo pagrieziena punktu tava dzīve nonāk Dieva drošajās rokās. Jo ar savām pūlēm» un spēkiem cilvēks pats nevar iegūt dzīvību Dievā.

Šīs brīnumainās lietas notiek tikai tad, kad grēcīgais cilvēks nāk pie Jēzus un Viņā atrod patvērumu. Debesu Kungs viņam pasludina visu grēku piedošanu un dara par Savu bērnu. Tikai tad grēcīgā sirdī iemājo Dieva Gars un cilvēks top garīgi dzīvs.

Bez grēku piedošanas Dieva priekšā cilvēks ir un paliek miris, lai ko viņš pats par sevi domātu. Tā Kunga priekšā dzīvs ir tikai ticīgs Dieva bērns, kurš saņēmis grēku piedošanu Jēzū Kristū, kas ir izcietis sodu mūsu vietā.

Šī Bībeles patiesība lai ik dienu pavada tavas domas un ticību!