Ieskaties

38 komentāri par “Par slēgtu dievgaldu

  1. Vienreizēji. Paldies brāl, ka iztulkoji.
    Tiešām mācība, sadraudzība, Vakarēdienas ir savstarpēji saistīts. sk. Ap.d.2:42

  2. “Tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā – maizes laušanā un lūgšanās.” [Ap.d.2:42]

    Ja ir vienprātība mācibā, TIKAI tad ir iespējama sadraudziba, kas izpaužas Vakarēdienā un lugšanās.

  3. atklāti maldos esošam kristietim – kā to lai tā zin kurš ir maldos un kurš nav? Es saprotu, ka jābūt ticībai uz Jēzus kristus nopelnu, bez šādas ticības neviens nevar būt pestīts, bet ja tiek prasītas kādas dziļākas zināšanas teoloģijā, lai cilvēks tiktu pestīts, hmm nu tad jau sanāk, ka pestīšana no darbiem?

  4. un vēl par 6. tēzi. kas tad galugalā ir baznīca? ārēja organizācija vai tomēr cilvēki. Luters savā laikā neatdalījās no baznīcas, bet viņš vienkārši pastāvēja patiesajā mācībā un baznīcā, Pāvests gan viņu un viņa sekotājus izslēdza no tā saucamās “baznīcas”, bet patiesībā viņi tika izslēgti no kādas pasaulīgas organizācijas, kas pavisam noteikti nebija baznīca tādā izpratnē, kā kristus miesa.

    var jau būt, ka arī lelb ir kļuvusi pasaulīga organizācija, bet tomēr, neskatoties uz to ka varbūt augstākā garīdzniecība ir nomaldījušies, ir pietiekami daudzi, kurus 6.tēzē nodēvē par remdenajiem. Nu nezinu gan – tie ir vienīgie cilvēki, kuri lelbā pastāv pareizā ticībā un mācībā. Vai nomainot vienu organizāciju pret otru kaut kas mainītos? jebkurā gadījumā viņi tāpat ir Kristus miesa un kā gan var teikt ka viņi ir remdeni, ja viņi nes Svētā Gara augļus un tic uz Jēzu Kristu kā savu kungu un pestītāju

  5. Ingar,
    Tu citē tekstu, bet palaid garām vārdus…ATKLĀTI maldos esošs – tāds, kas apliecina “citu” ticību un nevēlas tikt pārliecināts jeb, precīzāk, nevēlas atgriezties.
    Nākošais – no laja netiek prasītas dziļas zināšanas, bet ticība. Jautājums – ticība kam? Pēc tavas filozofijas – arī tas, kas neapliecina Kristus miesas un asiņu klātbūtni Vakarēdienā, bet tic Kristus nopelnam, var nākt pie dievgalda. Respektīvi, Loienbergas sadraudzības līgums ar reformātiem tev liktos pilnīgi pieņemams. Tas, starp citu, nav atcelts un ir spēkā, proti, tu, būdams LELBā, esi pie viena dievgalda ar tiem, ko Luters Mārburgā 1528.g. noraidīja.
    Ticība jau nav bez objekta. Bez tam, dzīvas ticības pazīme ir vēlēšanās saprast, ko Dievs teicis, nevis izprātot to pašam.
    Tālāk – baznīcas sadraudzība netiek dibināta balstoties indivīda ticībā, bet objektīvā ticības apliecībā, kas tiek praktiski realizēta dievkalpojumā.
    Tēzēs ir runa par dievgalda kopību, nevis pestīšanas faktu. Padomā par to.
    Par to, kas ir baznīca, es ceru drīzumā uzrakstīt. Taču Šmalkaldes artikuli skaidri saka – tie ir tie, kas dzird sava Gana balsi. Un Gana balss bez visa cita saka – Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. Palasi vēl Rom.16:17 un 2.Jņ.9-11. Vai tad Gana balss būtu jauzklausa izlases veidā – tipa, es esmu pestīts, bet citu man nestāstiet, man tas pie kājas? Piedod par skarbo toni, taču tā ir selektīva Bībeles lasīšana. Tad tas nav Dieva vārds, bet gan pamācību grāmata, kur katrs pats izvēlas, kam ticēt.
    Runājot par LELB – tā ir draudžu apvienība, ko savā starpā saista dievgalda sadraudzība un kopēja vadība. Tu vari atrasties pašā pareizākajā draudzē, bet būsi heterodokss, jo esi sadraudzībā saistīts gan ar tiem, kas vienkārši māca ko citu, gan ar reformātiem, anglikāņiem un tādām PLF izpausmēm, ko ir vērts apskatīt vēl atsevišķos rakstos – par Dievu kā sievieti un citiem, piedod, cilvēka mēsliem.
    Ir labi, ka tu uzdod jautājumus. Tas liecina par ticības aktivitāti. Iesaku lasīt latviski izdoto Džona Teodora Millera “Kristīgo dogmatiku”.

  6. Turklāt, ja tu jautā par baznīcu, nu kāpēc nelasi tēžu sākumu? Tāpat arī iepriekšpublicētās Valtera tēzes?

  7. Un ko tad, ja kāds viltīgi ielavījies jūsu draudzē un saņēmis svēto vakarēdienu būdams pie nepareizas ticības? tad arī pēkšņi visi pārējie skaitās sadraudzībā ar viņu? nu manuprāt tās ir pilnīgas muļķības. baznīca – tā kas ir patiesā baznīca, nevis konfesionālie, evaņģēliskie vai vēl kādie luterāņi vai baptisti, katoļi pareizticīgie – tās ir tiekai ārējas organizācijas, bet patiesā baznīca ir cilvēki ar īstu ticību. Protams ir savas robežas, ka tāds cilvēks tiešām nepaliks tik nekristīgās kopās kā mormoņi vai jehovas liecinieki, tomēr ja kādai daļai no lelb nav pareiza izpratne – paši vainīgi, jo tikpat labi tādi cilvēki var gadīties arī jūsu draudzēs – tas taču uzreiz nenozīmē, ka esat sadraudzībā ar pasauli, ja starp jums ir pasaulīgi cilvēki. Baznīcā kā ārējā organizācijā var gadīties arī pat neticīgi cilvēki, bet baznīcā kas ir Kristus miesa tik un tā ir tikai ticīgie.

    Un ja es nepieņemu ne kalvinistu, ne baptistu maldus, tad es arī neesmu sadraudzībā ar viņu maldiem, bet tikai ar viņiem kā brāļiem Jēzū kuri ir nomaldījušies (es nerunāju par tiem, kuri pretēji savai sirdsapziņai zinādami noraida patiesību, bet par tiem, kuri nezināšanas dēļ maldās)

    un tad nu vēlreiz pasaki man – kā es varu būt saistīts ar maldiem, ja ticu, atbalstu un pielietoju savā dzīvē patieso luterisko mācību?
    Pestīšana ir tikai un vienīgi no ticības
    Vakarēdienā ir reāla objektīva Jēzus klātbūtne, Viņa miesa un asinis
    kristība ir Dieva pavēle, nevis cilvēka apņemšanās – to visu es ticu un pie tā turos, kā tad tu saki, ka esmu heterodoksāls, ja pieturos pie ortodoksās mācības?

    un visbeidzot – pat ja jūs oficiāli noliedzat altāra sadraudzību ar lelb dzraudzēm, jūs tomēr esat kristū viena miesa ar mums, jo patiesībā lelb no klb šķir vienīgi augstākās garīdzniecības nesaskaņas, kur arī ne visi lelb mācītāji piekrīt heterodoksijai, tāpēc nevajag vērtēt komandu tikai pēc tiem tās dalībniekiem, kuri ir slikti piemēri, paskatieties varbūt cik daudz ir pašaizliedzīgu Kristus sekotāju, kuri pieturās pie tās pašas mācības pie kā jūs turaties. Kur tad nu ir problēma? es nezinu! varbūt vainīgs arhibīskaps vai kāds no prāvestiem – man nav ne jausmas, bet zinu tikai to, ka nosaukt mūs visus kā vienu par paļātāju pulku būtu tākā pārsteidzīgi, jo reālie augļi parāda pavisam ko citu.

  8. draugs, Ingar, man Tev pagaidām divi papildjautājumi – vispirms citēšu: “reālie augļi parāda pavisam ko citu.”

    1] kas ir “reālie augļi”?
    2] ko tie “parāda” jeb kas ir “pavisam ko citu”?

  9. Draugs, Ingars. Visupirms vēlos izteikt savu prieku, ka Jūs nopietni esat sācis pārdomāt sadraudzības jautājumu. Valtera tēzes tiešām ir lieliski formulējumu jautājumiem, kurus tik grūti izteikt vārdos un realizēt dzīvē. Vēlos vēl Jūs aicināt uzmanīgi pārlasīt Indrex atbildi Jums. Tā ir patiešām jēgpina atbilde, kurai nevajadzētu pavirši paslīdzēt garām (es neapšaubu, ka Jūs to jau rūpīgi izlasījāt, bet vēlos to vēreiz akcentēt un aktualizēt). Aicinu Jūs arī pārdomāt jautājumu, par kuru rakstāt savā pēdējā atsaucē, proti, par citādi ticošajiem, kas ir slepeni ielavījušies (t.i. liekuļi), un tādiem, kas savus maldus pauž publiski. Tā ir liela atšķirība.
    Ar cieņu,
    gviclo

  10. Paanalizēsim, Ingar, tevis rakstīto.
    1] Diez kāpēc tas, kas ir atklāts, redzams, dzirdams, tev nozīmē – slepens viltnieks? Par vārdu nozīmi latviešu valodā mēs taču varam vienoties?
    2] Baznīcai ir skaidras, redzamas un verificējamas pazīmes. Valtera tēzēs tās ir minētas. Tas padara vietējo baznīcu par reāli piedzīvojamu un konstatējamu faktoru. Noraidot luterisku mācību par baznīcu, atliek vien divi varianti – romiskais un kalvinistiskais. Tavs ir tuvāks kalvinistiskajam, kur vietējai baznīcai ir tikai eifēmisks raksturs.
    3] Sadraudzību nosaka nevis tava sirds, bet objektīvā ticības apliecība. Tā izpaužas dievgalda sadraudzībā. Teikt, ka neesi sadraudzībā ar pie tā paša dievgalda stāvošo maldu mācītāju vai jau minētajiem reformātiem nozīmē noliegt elementāru loģiku un acīmredzamus faktus. Tas līdzinās situācijai, ja tu rakstot šeit komentārus, par visu vari censtos pierādīt, ka tu šeit neraksti.
    4] Heterodoksijā ortodoksu nav.
    5] Tev ir ļoti optimistisks, taču nepamatots viedoklis par LELB, kā arī maldīgi spried par mūsu nesaskaņām. Tās ir principiālas teoloģiskas atšķirības.
    6] “Reālie augļi” laikam ir heterodoksijas aizstāvēšana? Jo, redz, nevis uz augļiem cilvēks paļaujas, bet gan uz Kristu un Dieva mācību visā tās skaidrībā, jo tikai tur atrodama pestīšanas drošība. Milzu augļus tu vari atrast pārpildītos stadionos. Vai tāpēc tur ir Dieva vārds?

  11. un vēlreiz kā es varu būt heterodokss, ja man ir ortodoksa ticība – es pilnībā atzīstu luterisko mācību. Kā var teikt, ka visi ir vienādi, ja tikai daži domā nepareizi. Nu un ka kāds pauž atklāti nepareizu viedokli – sakraments vienalga savu spēku nezaudē un kā tad ja jums ir kāds tikko kristīts – viņa izpratne vāl nav pilnīgi pareiza – uzreiz arī jūs visi pārējie esat nepareii ticējuši?

    Nu kāda gan man saistība ar to kas tikai skaitās baznīcas loceklis, ja es ticu pareizi, tad es esmu Dieva bērns un mans pienākums nav izvērtēt otra ticību, es tikai varu liecināt par savējo un mana ticība ir nevis sirds ticība, bet tāpati ticības apliecība, ko katru svētdienu aplicina gan lelb gan klb locekļi un Dievs uz vsiem raugās kā uz Kristus miesujo visiem ir vienāda ticība – tas nav kāds abstrakts spriedums, bet realitāte – ES ESMU RUNĀJIS AR DAUDZIEM LELB LOCEKĻIEM UN LIELĀKĀ DAĻA NO VIŅIEM TIC UN DOMĀ TĀPAT KĀ JŪS, tad kā var spriest par visiem lelb locekļiem pēc dažiem mācītājiem

    pie Dievgalda konkrēti mūsu draudzē visi apliecina vienu ticību – Kristus miesa un asinis, dievišķā un cilvēcīgā daba ir reāli klātesošas svētajā vakarēdienā un sniedz ikvienam mierinājumu piedošanu un žēlastību, nevis rituāls pēc izdarītā darba, bet reāli klāt esošais Jēzus Kristus dzīvā Dieva Dēls – kas tur ir nepariezs? ja atradīsit pie kā piekasīties tad es atkāpšos, bet ja ne – tad kāda gan atšķirība, ja mēs domājam, ticam mācām un apliecinam vienu un to pašu ticību?

  12. draugs Ingar, īsumā un vienkāršiem vārdiem atbildu:

    ir divi dīķi – viens liels, otrs mazs. lielākajā dīķi jau sen bija sākušas ieplūst dažādas indīgas vielas. daži lielā dīķa iemītnieki to pamana un saprotot, kas notiek ar lielo dīķi, izlemj rīkoties nepopulāri. viņi dodas uz mazo dīķi, kurā ir dzidrs un tīrs ūdens.

    tikmēr lielajā dīķī ūdens nepārtraukti tupina bojāties, kļūstot arvien indīgās un dzīvi apdraudošs. tomēr lielākais vairums lielā dīķa iemītnikeku paliek pierastajā dīķi. viņi jau ir pieraduši pie saindētā ūdens un vairs skadri neredz atšķirību starp indi un tīru ūdeni, citi turpretim ir dzimuši sagandētajā dīķī un nemaz neapzinās par dzidra ūdens esamību. un tā palikušie un jaundzimušie rosās lielajā dīķī un visi līksmi korī dzied: “KVĀ, KVĀ!”

    jautājums uz attapību: kas galu galā notiks ar lielā dīķa iemītniekiem, kuri nepārtraukti atrodas saindētā ūdenī?

  13. “Sadraudzība, kuras ietvaros Dieva vārds ir tā pamatprincipos noliegts, vai kuras ietvaros šo pamatprincipu noliegšana tiek paciesta [tolerēta], nav ortodoksa baznīca, bet maldīga heterodoksa baznīca vai sekta.” Pamatprincipos- kā jūs komentētu šo?

  14. Svilpaste >
    Par pamatprincipiem [fundamentals].

    Par sadraudzības iekšējo un ārējo raksturu runā Augsburgas ticības apliecības VII artikuls. Tas runā par baznīcu kā reālu, redzamu kopību un vērš uzmanību uz tās vienotību – ne kā cilvēcisku vienošanos [consensus], bet kā pilnīgu vienprātību mācībā un tās lietojumā. Tāda pati nozīme ir Apustuļu ticības apliecībā minētajiem vārdiem “svēto biedrība” [communio sanctorum], kas apzīmē saskaņu mācībā, kas publiski tiek apliecināta un manifestējas dievgalda kopībā.
    Precīzi to ir atainojis H.Zasse: “šis artikuls [VII], par ko baznīca stāv un krīt, tur kopā visus kristīgos artikulus un apgaismo tos. Jo luterāņi par šo prasīto vienprātību vienmēr uzskata Konkordijas Grāmatas doktrināro saturu.”
    Lūk, arī pamatprincipu definīcija.

  15. “Tādēļ Svētais Vakarēdiens nevar tikt sniegts nevienam, kas neapliecina ticību šim noslēpumam [sakramentam] bez nopietna [mokoša] grēka.”
    Tātad tie, kuri dzīvo, grēkus nožēlojot uzraiz un jau pirms dievkalpojuma, nevar nākt pie sv.Vakarēdiena, ja nav kāda jauna smaga grēka.. tātad tas steidzīgi jāpaveic, lai varētu piedalīties..:D augstākminēto apgalvojumu apšaubu, par nopietno grēku, lai gan grēku nožēla pirms Vakarēdiena ir fundamentāla.

  16. wrc >
    Teikumā lietots latviešu valodā pierastais dubultais noliegums, un tas savā nozīmē ir saistīts ar pirmo tēzē minēto teikumu. Dīvaini, ka vienkāršs izteiksmes veids rada tevī tādu neizpratni, ja nu vienīgi – ja latviešu valoda nav tava dzimtā valoda.
    Teikums, citiem vārdiem runājot, pasaka, ka pie Vakarēdiena nevar tikt pielaists neviens, kas netic tam, vai apliecina citādu mācību, kā piemēram, tikai simbolisku Vakarēdiena nozīmi Kristus piemiņai, vai ticības nepieciešamību tā validitātei; vai vēl kā citādi sagroza skaidro mācību.

  17. Dalījums heterodoksos un herētiķos ir labs dalījums. Jautājums diskutantiem- reliģiskā organizācija “Zviedrijas baznīca” šodien ir herētiska vai tikai heterodoksa (kā LELB)? Pareizticīgie neatzīšot “Zviedrijas baznīcas” kristību, faktiski pasludinot to par herētisku. Es Santa grupas kristību arī neatzīstu. Ko domājat jūs – brāļi luterāņi?

  18. Ingar, iesaku tev pārdomāt luterisko baznīcu vēsturi ,piemēram, 20.gadsimtā. Kāpēc baznīcas, kas tēlaini izsakoties, atradās vienā starta pozīcijā, ir nonākušas nepārtrauktā krīzes situācijā, daļai pārkāpjot pat trauslo heterodoksijas robežu un kļūstot par herēzēm (“Zviedrijas baznīca”). Kāpēc mūsu māsu baznīca Viskonsīnas Sinode ir saglabājusi savu luterisko stāju, bet Amerikas Ev. Lut. baznīca apņēmīgi virzās uz bezdibeņa malu. Kāpēc viņi izturas kā aklie kas ved aklos? Sākumā sīki kompromisi ticības mācībā akadēmiskās brīvības vārdā, vēlāk pilnīga atskaites punktu nomaiņa…Pārdomā, kāpēc mēs negribam iet šo ceļu, kāpēc nedalām dievgaldu ar šī ceļa gājējiem?
    Jā, LELB ir starp konservatīvākajām PLF , bet tas nav viņu nopelns. Drīzāk padomju varas un dzelzs priekškara rezultāts. Tomēr Kristus baznīca pastāv te-un-tagad, ne minējumos, kā tā attīstīsies tālāk.Un ,kamēr viņi grib iet pie dievgalda kopā ar herētiķiem, bet negrib – ar mums, viņi apliecina, ka ,viņuprāt, maldiem ir līdzvērtīgas tiesības uz eksistenci kristīgā baznīcā.

  19. indrex, gribēji paspīdēt, paspīdēji. Nezinu, vai arī Dieva acīs. Izklausās jau gana sarežģīti, heterodoksa sadraudzība, validitāte. Ja nemāk atrast dzimtā latviešu valodā atbilstošus vārdus, tas jau drīzāk norāda kaut ko par dzimtās valodas prasmi:/ Lutera pamatprincips zin kāds bija? Visu pēc iespējas vienkāršot un tautai saprotami pateikt. Bet manu vienkāršo teikumu (kom.nr.5) laikam nesaprati. Vēlreiz nepiekrītu, ka katru reizi pirms vakarēdiena kristietim ir jābūt mokoša grēka apziņai, tik tādēļ, ka liturģija to prasa! Tur nav nekāda sakara ar dubulto noliegumu!!! Kristietis var būt tīrs no grēka ilgāk, tā ka pat nav ko nožēlot un teikt, Vaina, mana liela vaina…, tikai žēl, ka daudzreiz tas neizdodas, bet ir tāda iespēja, ka patiess kristietis šīs grēksūdzes laikā var klusēt vai pat slavēt Dievu. Tā lūk, to var tikai novēlēt sev un citiem.

  20. draugs wrc, iespējam neizpratne rodas tulkošanas vainas dēļ. jo K.F.V.Valters tās ir sarakstījis vācu valodā, tad tās tika pārtulkotas angliski un tagad Indrex – latviskojis.

    Indrex, lūdzu “iepeisto kamentos” teksta angļu versiju, lūkos pēc iespējamiem tulkojuma variantiem.

    visu labu vēlot.

  21. Visu cieņu tulkotājiem un indrex, tas nav viegls darbiņš, pats zinu. paldies Roberto par skaidrojumu.

  22. wrc >
    “Vēlreiz nepiekrītu, ka katru reizi pirms vakarēdiena kristietim ir jābūt mokoša grēka apziņai, tik tādēļ, ka liturģija to prasa”

    Kā jau es norādīju, tas tur netiek teikts.
    Bet es, protams, sameklēšu oriģinālu.

  23. A viss atkariigs kaa uz Bazniicu paskataas… vai taa ir abstrakta organizaacija “no augšas” kur ir abstrakti “statūti” un uz leju tiek deliģēta šīs “baznīcas mācība”, tādējādi varētu teikt, ka, ja inde ir iepilināta augšā, tad visa apakša ir saindēta. Bet ir arī otrs skatījums uz Baznīcu, tā ir no “apakšas” kad ir draudzes, kas tic un apliecina TA un tad tās tiek apvienotas uz augšu. Līdz ar to nekad nepastāv abstrakta mācība, bet tā vienmēr ir konkrēta. Līdz ar to lai cik ļoti kādam gribētos pierādīt ka viņš ir bandīts, jo dzīvo vienā mājā kurā arī bandīti dzīvo, tomēr tas nedarbojas, jo arguments ir tikai abstrakts arguments kas ir bezspēcīgs praksē, bet palīdz tikai pašam sev leģitimizēt ģeneralizācijas sofistiku, lai nebūtu jādomā katrā konkrētā gadījumā. Jo patiesi tā ir vieglāk, visus nosaukt par heterodoxiem maldu mācītājiem un maldu sekotājiem, nekā vērtēt katru konkrētu draudzi. Ja palasa Rakstus un konkrēti Atklāsmes Grāmatu, kur 7ām draudzēm tiek sūtīti visādi pārmetumi un norādēs (un arī par heterodoxiju), tad mums ir jāsecina, ka Baznīca var būt šķietami heterodoxa konkrētā laika brīdī un tai pat laikā Kristus tajā darbojas un to dziedina, brīdina, pamāca…

  24. A man buut domaat, kaameer nav labaaka tulkojuma, tikmeer nav ko Indrexam kraagaa leekt… A man gan kljuva skaidrs apmeeram ob chom bazars.

  25. Jāsāk ir ar to, ka šī K.F.V.Valtera raksti nav Bībele, ne autoritātes, ne inspirācijas ziņā. Varbūt tulkojums ir pareizs, un labu vien jau viņš ir domājis, tā rakstot!
    Es kā izbijis luterānis tomēr skaidri neatceros šo Valteru, -kas lūdzu viņš bija? Kaut kā nesazīmēju viņu kopā ar Melangtonu, Kalvinu un Luteru.

  26. Tas zināms fakts, un mūsdienās kalvinisti mūsdienās iemiesojas Reformātu kustībā!:-)

  27. Angļu versija:
    “In Holy Communion the Body and Blood of Christ is actually present, distributed and received by every communicant. Therefore Communion can not be administrated to anyone who does not confess a belief in this mystery without grievous sin.”

  28. Ir konkrēta mācība par baznīcu. Bet variants “kur kāds subjektīvi paskatās” lai paliek heterodoksijai.
    Mazliet vajadzētu iedziļināties divos jautājumos:
    1] par baznīcu,
    2] par sadraudzību.
    Tieši šie jautājumi LELB’ā nekad nav tikuši aplūkoti adekvāti, tāpēc arī rodas ļoti dīvaini spriedumi par heterodoksijas leģitimitāti. Jo kas gan vēl cits to attaisnos?

  29. “Kas neapliecina ticību šim noslēpumam bez skumjām par grēku” vai “bez sērām par grēku”. Jā, ir tā, kā domāju, tulkojums nebija īpaši nepareizs. Vairumā gadījumu kristietim nākas nākt pie vakarēdiena ar grēku nožēlu, tomēr daudz labāk, kā jau teicu, būtu, ja grēks būtu nožēlots jau mājās, un ceļā nesagrēkots!:)
    Te viens saka, ka grēkojot katrā elpas vilcienā. Tas būtu kristīgs pārspīlējums. “Katrs, kas paliek viņā, negrēko”, saka 1Jāņa 3:6. Tomēr, ja mēs nošķiram garu no miesas un sakām, ka garā negrēkojam, bet miesa gan ir tā ļaunā, kas visu laiku grēko, mēs zinām, ka tas jau ir gnosticisms.

  30. draugs Roberto, kādā attiecībā, vai 50/50, un kurš vairāk (svētais vai grēcinieks)?:D interesanta pieeja.

  31. Ja palasāmies Muldera devumu LELB forumā, tad jāsecina, ka mulders ir izcilākais heterodoksijas apoloģēts mūslaiku baznīcas vēsturē. Suminām! Heterodoksija Mulderam ir īpaši tuva un mīļa un vīņš kā stahanovietis pieliek visas pūles, lai tā neietu bojā , bet zeltu un plauktu! Urā!Urā!Urā!

Atbildēt